Pensionāru līzings.
Gan jau būsiet pamanījuši, ka sabiedriskajos medijos diezgan bieži izskan grūtsirdīgu pensionāru balsis, kas uzsver dzīves nesamērojamo dārdzības pārspēku pret viņu pensijām.
Tagad topā laikam ir apkures rēķini, bet vēl nesen dominēja dārgie medikamenti.
Šīs balsis stāsta, ka pensionāram par zālēm mēnesī aiziet sava noteikta summa- kādam tie ir 50lati, vēl kādam 70 vai pat 100lati. Cipars gana liels. It sevišķi, ja salīdzina ar pensiju lielumu.
Ja šai lietai pieiet nedaudz materiālistiski un raugoties no patērētājsabiedrības skatpunkta, tad var teikt, ka pensionārs ir paņēmis līzingā tādu visnotaļ labi saglabātu auto. Bez līguma, bez termiņa un, protams, arī bez paša autiņa.
Es negribu teikt, ka vecam cilvēkam nebūtu jāliekas zinis par zālēm, lai arī te varētu pafilosofēt par ārstu tieksmi barot savus pacientus ar zālēm, jo pēc ārstu apmeklējuma tā tīri vai liekas, ka dakteri par katrām varītēm cenšas mūs padarīt par zālēdājiem (tā zāle, kas aug nevis pļavā, bet aptiekā).
Te vairāk domāju par ragavām vasarā. Proti, vai tā visa (pārsvarā) zāļošana nav saistīta ar dzīves laikā iegūto bagāžu? Jaunībā stiepi pārāk lielus smagumus, gulēji neērtā gultā, dzēri, smēķēji, daudz lūrēji ekrānos, strādāji smagos apstākļos, neēdi brokoļus….. te varētu uzskaitīt kaitīgumus uz puslapas… īsāk sakot- ko pirmajā dzīves pusē sadarīji, to otrajā dzīves pusē nāksies labot.
Un labošanai būs nepieciešami savi 50, 70 vai pat 100 lati.
Nobeigumā tīri vai gribas filosofiski apcerīgā tonī iedomāties to labo un kārtīgo jaunieti, kurš ēd kārtīgi, guļ tikpat kārtīgi, smēķus un dzērienus ar veselībai kaitīgo ietekmi nelieto. Šādam jaunietim taču vecumgalā ir iespēja paņemt reālu auto uz reālu līzingu. Ja zālēm nevajag tos augstākpieminētos 70 latus mēnesī, tad sanāk visnotaļ pieklājīgs auto. Un nevajadzēs tad vecumgalā medijos grūtsirdīgi pūst, ka līzings ir, bet auto ta nav.
Es saprotu, ka tas viss nevar būt attiecināms uz visiem pensionāriem kopumā, bet kaut kāda sakarība taču varētu tur būt.
Varbūt, ka ir vērts tagad, esot jaunībā/pusmūžā, tā labi piedomāt pie veselības, lai vecumgalā nebūtu jāsūkstās par pensionāru līzingu? Kazi, sanāks vēl no pensijas kāds lieks lats smēķiem vai grādīgajai dzirai :)
Cik esmu dzirdējusi no savas omes, viņai aiziet ap 80 Ls mēnesī zālēm, tantiņas pagalmos klačojas, ka pat šad tad aizņemas internetā! (cik zināms tad vecumiem nav mega ierobežojumu). Bet vispār kopumā ja palasa rakstu – jāsaka ka traki.. :) Bet nu kā ir tā jādzīvo! Visi jau skrien kamēr jauni, gudrība jau nāk pēc tam! :)
Viedi vārdi, Uldi.
Turklāt par smēķu u. c. netikumu naudu sanāk arī jaunībā viens gruntīgs auto. :) (Vai šiks ceļojums reizi gadā u. c. vēlmju piepildījums.)
A es varu palielīties – pazīstu vienu vectētiņu ap 90 (ok, vecvectētiņu), kurš ir oficiāli ārstu atzīts kā pilnīgi vesels.
Nu jaunībā, kurš grib, var atļauties kaitīgos ieradumus (pats pelnu, pats tērēju), bet vecumgalā jau ir plānāk- pensija ir tik liela, cik lielie kungi nolemj. Un zāles ir un būs dārgs prieks.
Prieks par šo vecvectētiņu!
Tas gan, radiniecei ar Alcheimeru vispār naudiņas neatliek nekam citam, kā zālēm.