Kā pieklājīgi lietot mobilo tālruni?
Laikam šis vairāk izklausīs pēc tāda kā padomu apklaušinājuma, nevis stingri sakarīga bloga ieraksta, bet tomēr- kādi ir jūsu knifi, paradumi, dzīves gaitā gūtas atziņas utt par pieklājīgu mobilo tālruņu lietošanu?
Cik ilgi zvanāt (gaidāt kādus pirmos 4-5-6-7-8 pīkstienus vai izturat līdz galam)?
Kad atzvanāt otrreiz, ja uz pirmo zvanu jums neceļ?
Te pie šī punkta gribu piebilst, ka par šo punktu man ir maza neizpratne- ja man tālrunis ir noslēgts uz klusumu, tad bieži sanāk pēc tam redzēt kādus 4-6 neatbildētus zvanus. No viena numura. 10-15min laikā.
Nav jau stacionārais tālrunis, kur jāzvanās bieži, cerībā, ka kāds parādīsies tuvumā un pacels. Kad varēšu, tad atzvanīšu un, ka man ir zvanīts, tad sapratīšu arī no viena neatbildēta zvana.
Ko darāt pēc otrā galā nomestas klausules? Gaidiet atzvanu visu dienu vai pēc pāris stundām atgādiniet par sevi? Vai arī atgādiniet pēc pāris minūtēm?
Ko dariet ar svešajiem neatbildētajiem numuriem- atzvaniet vai gaidiet viņu atkārtotu zvanu?
Ko dariet ar pīkstinātājiem (emm, pat nezinu ko teikt par šiem. Pie šādiem mobilo sakaru tarifiem vēl pīkstināt! Nu tur ir jābūt spēcīgam dzinulim).
Pie aizņemtības metat nost klausuli vai fiksi atbildiet, ka atzvanīsiet vēlāk (vai lai tas otrs pārzvana vēlāk)?
Ko darāt ar īsziņām- izmantojiet darījumos, komunikācijā ar svešiem numuriem, utml? Un pie saņemtas svešnumuru īsziņas- atīsziņojat vai atzvaniet?
Uzzvanot svešam vienmēr pārjautājiet vai ”ir laiks runāt”? Vai arī to pieņemiet kā pašsaprotamu (ja jau pacēla, tad jau laiks ir)?
Varbūt vēl kas piebilstams?
Hmm… izskatās, ka neviens nelieto mobilo. Vai- ka neviens to nelieto pieklājīgi… hmmmm. Es parasti nogaidu kādus 5-6 signālus; ja kaut kas svarīgs, tad arī 8-9, zinot, ka pašam ne vienmēr telefons pa rokai, īpaši jau mājās no otras istabas paliek nesadzirdēts. Uz neatbildētiem- gan pazīstamiem, gan svešiem- atzvanu, ja kopš zvana nav pagājis vairāk par stundu. Īpaši jau ar svešiem zvaniem- ja es viņu tik ilgi neesmu pamanījis un viņš nav zvanījis vēlreiz, tad gan jau nekas nopietns nav bijis. No šitā nākamais secinājums- ja man ir kaut kas svarīgs, bet otrā galā neatbild, tad pēc laiciņa jāzvana vien pašam vēlreiz. Ja galīgi nevaru atbildēt uz zvanu, tad parasti nosūtu īsziņu tipa “esmu sapulcē” vai tml. Arī, ja kaut ko vajag no sveša, bet nav pārāk steidzami, vai lieta gadās kaut kad vakarā ārpus darba laika- tad labāk īsziņa, lai cilvēks var apskatīt, kad viņam ērtāk. Nu kaut kā tā.
Es pēdējā laikā aktīvāk sāku izmantot īsziņas- ja nav steidzama lieta un saruna nav obligāta, kā arī nojaušams, ka otrā galā kadrs būs aizņemtāks, tad labāk uzrakstu. Laikam tas ir arī viedtālruņa nopelns- ērti drukāt tekstus :)
Hm… šis ir labs, jo kāds vēl atradis laiku, lai par to domātu, neskaitot mani :) Lai gan šo ierīci ko sauc par mobilo nemīlu (godīgi) lietot sanāk biezi… ja neskaita reizes, ka vienkārši negribu par to neko dzirdēt, tad tas tiek sodīts ar izslēgšanu vai iespundēšanu citā telpā uz klusuma režīma… Pati zvanu ja ļoti ko vajag no kāda un tas ir reti, tad klausulē gaidu kamēr sāk pīkstēt, ka nav adresāts sasniedzams vai kad tas atslēdzas citu iemeslu dēl, vairāk par divām reizēm nezvanu un tad jau tas ir daudz :) Par otrā galā nosviestu klausuli varu teikt vienu- nepārzvanu tādiem ļoooti ilgi… Svešiem numuriem neatzvanu…tāpat kā pīkstinātājiem, lai gan tāds man bija viens (izņēmums kam vienmēr atzvanīju)… citi nav uzdrīkstējušies pīkstināt :)Ja esmu aizņemta, bet zvana- viss atkarīgs ,cik ļoti un kas zvana :) Bet kopumā esmu PAR SMS….VISVAIRĀK IZMANTOJU, jo kā jau teicu nu nepatīk runāties pa to ierīci :)