Dažas dienas atpakaļ masu mediji ziņoja par partijām, kuras gatavas stāvēt n-tās dienas rindā, lai tik tiktu pie Rīgas domes vēlēšanu pirmā numura (te vietā būtu jautājums- cik jābūt stulbam, lai ar kārtas numuru saistītu savas izredzes tikt pie siles?). Droši vien vairāki cilvēki padomāja, ka tas ir, maigi sakot, smieklīgi. Droši vien vēl vairāki padomāja, ka tas nu galīgi nav deputātu cienīgi.

Es teiktu, ka tas viss ir bērnu šļupsti, jo pie mums Jūrmalā, lietas tiek risinātas vēl labāk. Vismaz šādu ainu parāda laikraksts ”Jūrmalas Ziņas” un interneta vietne jurmalnieki.lv. Visnotaļ amizants rakstiņš par sarakstu iesniegšanu kūrortpilsētā.

Atļāvos pārpublicēt visu šo jauko ekšenu savā blogā. Lasam un priecājamies.

Piebilde: nezinu kā citiem, bet man tā rindu būšana gluži pretēji nostrādā- nepavisam negribas par tādiem /katrs ieraksta savu variantu/ balsot.

Munkevica Pirra uzvara
Tie jūrmalnieki, kas pagājušajā piektdienā un dažas dienas pirms tam ieradās Jūrmalas pilsētas domē kārtot savas lietas, bija visai pārsteigti, ieraugot pirmā stāva vestibila galā pagaras rindas un nervozi nesakarīgu drūzmēšanos. Pēc kā tur stāv, ko tur dod? Agrāk tādas rindas stāvēja, ja pēkšņi „izmeta” desas vai atprečoja šņabja talonus.
Jūrmalas pilsētas vēlēšanu komisija 17. aprīlī no plkst. 12.00 sāka pieņemt deputātu kandidātu sarakstus Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām, tāpēc šoreiz tā bija drūzmēšanās ne pēc desām vai šņabja, bet pēc varas, kaut gan vara, acīmredzot, dod gan abus minētos, gan   arī vēl daudzus citus labumus klāt.
Viena no partijām vēlējās pirmā iekļūt komisijas telpā, lai gan  piereģistrēšanās secība nedod nekādas priekšrocības, vienīgi tikai to, ka vēlēšanu biļetenu kaudzītes augšpusē atradīsies tās partijas saraksts, kura pirmā piereģistrējusies.
Varētu pat teikt, ka tādējādi partija uzskata vēlētāju par tik tukšpaurainu analfabētu, kas tas nedomājot ņems virsējo biļetenu un metīs tik urnā iekšā. Nu, nu, vai nu tā būs !?
Kopš deputātu Ilmāra Ančāna un Aivara Vētras skandalozās saķeršanās ar roku palaišanu iepriekšējā domes sasaukuma laikā gan citā sakarā, bet turpat foajē, kas beidzās ar portfelim norautu rokturi un tiesas procesu, bet bez miesas bojājumiem, šoreiz lieta bija daudz nopietnāka. Bija cietušie, netika saaudzētas arī dāmas, skanēja sāpju kliedzieni.
Deputāta kandidāts Jānis Slapiņš  liecina, ka ceturtdien jau pēc septiņiem vakarā nekādu rindā stāvētāju nav bijis, arī domes foajē bijis tukšs. Tāpēc nākamajā rītā atbraucis jau piecos no rīta un pēc sešiem kopā ar Jānis Kuzinu ticis ielaists tukšajā vestibilā. Abi uztaisījuši sarakstu.  Ap 7.10 ieradies „Jūrmala – mūsu mājas” līderis Munkevics ar Fedosejevu un 10 labi noaugušiem puišiem, norāvuši sastādīto sarakstu un paziņojuši, ka „Jūrmala – mūsu mājas” esot pirmie, jo vairākas dienas te  stāvējuši. Ap desmitiem pienācis vēl viens no „Jūrmala – mūsu mājas”  aktīvistiem Egmonts Krūmiņš, kura tēvs gan esot kārtīgs cilvēks, kur tāds dēls gadījies, un nez kāpēc sācis Slapiņu stumt ar spēku, mēģinājis no durvju roktura noraut viņa roku, gandrīz to salaužot. Pirms 11 viens no Munkevica brašuļiem viņu pacēlis kā spalviņu un izmetis ārā no rindas, kādu meitenei iedunkājis vēderā tik stipri, kā tā sākusi bļaut, vēlāk Slapiņa izsauktajai policijai labi noaugušais brašulis apgalvojis, ka viņam uzbrucis un sadauzījis … pats Slapiņš.
Palasīsim, kā notikumus sestdienas numurā apraksta krievu valodā iznākošā avīze „Vesti segodņa” rakstā „Likme augstāka par dzīvību”:  kandidātu sarakstu iesniegšana Jūrmalas domē gandrīz beidzas ar sadošanu pa purnu, bet bijušais mērs atved skūtgalvju kaujiniekus! Kam spēks, tam taisnība! Kad līdz vēlēšanu komisijas darba sākumam bija atlicis mazāk par stundu, pēkšņi pie durvīm parādījās iespaidīgas miesasbūves puiši un visi saprata – lieta kļūst nopietna. Puiši, viņu bija tieši 10, ar savu izturēšanos parādīja, ka viņu kandidāts – eksmērs Raimonds Munkevics – telpā ieies pirmais. Tā arī noticis – līdz ar komisijas durvju atvēršanos brašie puiši ļoti profesionāli atstūma politiskos konkurentus, izveidoja „koridoru”, pa kuru ātri un lepni izgāja „Jūrmala – mūsu mājas”  līderis Munkevics… u.t.t.
„Vesti segodņa” publicētajā foto redzami Munkevica skūtgalvji, citā – kā deputātu Māri Mežapuķi, kurš ne miesās, ne svarā nav nekāds vārgulis un uz kājām parasti turas stabili, apķēris un pie sienas mēģina piespiest kāds no konkurentiem… Tiktāl no avīzes.
Pa  skūtgalvju izveidoto koridoru vēlēšanu komisijas telpā iekļuvušā Munkevica uzvara vairāk gan atgādina Pirra „varoņdarbu”. Par Pirra uzvaru sauc tādu, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei, šajā mūsu gadījumā – morālai. Izteiciens radies no senā valdnieka Pirra vārda, kurš 279.g.p.m.ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot ļoti smagus zaudējumus. Pēc kaujas Pirrs esot iesaucies: „Ja gūšu vēl otru tādu uzvaru, tad tā būs mana bojāeja.”
Neesam jau asinskāri un to nevēlam, taču Pirra sekotājam par savām cīņas metodēm varbūt vajadzētu tomēr padomāt. Jo vēlētājs jau nu nav gluži tāds muļķis, par kādu viņu cenšas pataisīt „pirmais numurs” Munkevics ar saviem skūtgalvjiem.
Sašutušo liecinieku protestus pret partijas „Jūrmala – mūsu mājas” izdarībām apkopoja  Māris Vilnis Raimītis