Sākumam neliels ievadiņš, lai visiem viss būtu skaidrs.

Ne tik sen es publicēju rakstu par atkritumiem apskautu Ķemeru Nacionālā parka norādes stabu. Pēc tam saņēmu vēstuli no parka darbinieka, ka tā vieta ir sakopta. It kā jau visnotaļ laba nots, lai varētu beigt stāstu, bet tomēr nē….

Šodien atkal braucu garām tai vietai un bildē var redzēt kas tur ir izmainījies no iepriekšējās reizes. Pareizi, atkal kāds atļāvies tur novietot savus sadzīviskos ekskrementus.

Tieši tāpēc nolēmu spert šādu soli un uzrakstīt atklātu vēstuli tam(i) draņķim(ei). Vienīgi skāde, ka mana bloga auditorija nav tik liela kā gribētos un varbūtība, ka īstais Tu izlasīs šo vēstuli ir diezgan maza, bet jāmēģina tomēr ir.:

Sveiks, Tu!

Es saprotu, ka uz pasaules ir daudz un dažādu cilvēku- vieni ir labi audzināti, citi ne pārāk labi audzināti un vēl citi vispār nav audzināti. Daži, droši vien, vispār ir grūti definējami kā cilvēki. Vismaz viņu uzvedība par to nekādi neliecina. Un tāds droši vien esi Tu, kas nolika šo bildē redzamo maisu. Saprotu, ka Tev, kā zemāk attīstītai būtnei, ir grūti ietekmēt savus instinktus un dabiskās dziņas, kas izpaužas savas (un citu) dzīves telpas piedrazošanā. Kā teikt- ilgus gadus ir kārnīts mežmalās, grāvjos un ir grūti mainīt savus ieradumus. Lai gan, no otras puses es redzu, ka Tu esi saprātīga būtne, jo saproti, ka atkritumi ir jāvāc. Jāsavāc maisā un jānoliek. Tici man, par to man ir liels prieks. Prieks, ka neesi tik zemu noslīdējis savā kontrkultūrā, lai prasti izmētātu savas sadzīviskās fekālijas sava nama priekšā. Tas jau vien liecina, ka Tev ir vismaz viena smadzeņu kroka, kas, lai arī netieši, bet norāda uz kādu līdzību ar cilvēku. Ar cilvēku, kurš vismaz minimāli saprot šo to no zinātnes par organisma un vides savstarpējām attiecībām.

Laikam jau Tev šis zinātnes stāsts ir svešs vai arī demence dara savu, bet tas cēlais žests- glītais melnais maiss un stilīgi baltā saitīte liecina, ka Tev var rakstīt vēstuli un Tu to sapratīsi. Vismaz spēsi uztvert.

Sākšu ar to, ka negribu Tev ne draudēt, ne iebiedēt. Tikai brīdināt! Brīdināt, ka es ieraugot šo miskastes maisu sajutos diezgan draņķīgi. Draņķīgi, jo vēl dažas dienas atpakaļ cilvēki šeit veica pamatīgu tīrīšanas un sakopšanas darbu, bet Tu atļaujies turpināt savas slimīgās antiasenizācijas gaitas.

Es nezinu, kas Tu esi, kā Tevi sauc, kur Tu strādā….Bet es pamēģināšu saprast. Pamēģināšu uzburt ainiņu…

Tā kā tuvumā nav ne autobusa pieturas, ne apdzīvotu vietu, tad pieļauju domu, ka Tu brauc ar savu automašīnu. Brauc šai pašai vietai garām. Droši vien brauc uz darbu. Varbūt pie reizes ved savus bērnus uz skolu. Tā teikt- pa ceļam. Tad pasaki man lūdzu, kā Tu slēp no saviem bērniem šo atkritumu atvieglošanās procesu? Neslēp un nekaunies? Tiešām gribi, lai Tavi bērni izaug tādi paši kā Tu?!

Ja Tu brauc uz darbu, tad jau var secināt, ka Tev ir gan darbs, gan automašīna, gan nauda. Trīs lietas, kas pilnīgi mierīgi ļauj aizgādāt atkritumus tur, kur tiem ir jābūt- atkritumu urnās. Ja biji spējīgs ielikt savus atkritumus savā automašīnā, tad pilnīgi mierīgi varēji tos aizvest līdz tuvākai urnai. Ja Tev ir darbs, tad Tev ir arī alga un tas nozīmē, ka vari atļauties pie savas mājas novietot atkritumu konteineri un noslēgt līgumu ar atkritumu izvedējiem. Krīze? Nauda jātaupa? Tad aizved savu maisiņu līdz tuvākajam dzīvojamam masīvam, kādā no daudzdzīvokļu namu pagalmiem noteikti stāv vairākas urnas. Met tur. Nav tas pareizākais solis, bet būt par parazītu (Tavā vietā par Taviem atkritumiem maksās citi) ir mazāk slikti nekā būt par kretīnisku šmucētāju.

Varbūt pietiks ar ainiņu buršanu un varu atgriezties pie brīdināšanas. Brīdinu Tevi, ka es šai vietai, no šī brīža sākšu sekot cītīgāk līdzi. Apsolu, ka es nākamreiz šo maisu aizvākšu līdz tuvākajai miskastei, ja tas vēl tur būs (Šoreiz nevarēju, jo mašīna bija pilna). Gandrīz jau gribētu sacīt, ka es šo vietu paņemšu savā aizsardzībā, bet tas būtu pārāk stipri teikts. Drīzāk piedienētu teikt, ka es par šo vietu centīšos rūpēties kamēr darba gaitas mani vedīs tai garām. Tāpēc brīdinu vēlreiz- ja es Tevi vai Tev līdzīgos tur manīšu liekam atkritumu pauniņas, tad sekas būs nežēlīgas! Bez vardarbības un asinsizliešanas. Ir citas, daudz iedarbīgākas metodes- ar fotoaparātu sanāks gana labi materiāli, lai tos palaistu internetā. Protams, neaizmirstot piefiksēt automašīnas numuru, kas diezgan daudz var pastāstīt par tās īpašnieku (vārds, uzvārds, personas kods, adrese…). Un arī šī informācija tiks palaista tautās. Ja Tev ir darbs, tad par to faktu uzzinās Tavs darba devējs. Ja pats esi darba devējs, tad par to uzzinās Tavi padotie. Ja Tev ir bērni, tad par to uzzinās viņa klasesbiedri, skolasbiedri, audzinātāja, direktore…. Varbūt ir nepieciešams izlīmēt plakātus ap Tavu dzīves vietu, lai kaimiņi Tevi var labāk iepazīt?

Vai tas ir pārāk draudīgi un nehumāni? Man jau liekas, ka tas būtu vienlīdzīgi ar nodarīto. Tautai ir jāzina savi varoņi! Katrā ziņā pierādījumi (ja tādi būs) tiks iesniegti gan Ķemeru Nacionālā parka darbiniekiem, gan arī policijai. Saprotu, ka tas izklausās neticami, ka kādu sauks pie atbildības, jo ir citas problēmas, bet kāpēc neizmantot jau gatavu pierādījumu paciņu, lai papildinātu valsts budžetu ar šādu ķēpaušu iemaksām. Bez tam vēl jau ir vesela virkne ar citām institūcijām- Vides valsts inspekcija, VARAM, laikraksts ‘’Vides Vēstis’’…. gan jau sakasītu pieklājīgu sarakstu ar kantoriem, kuri varētu būt ieinteresēti šādu cūcību izraisītāju sodīšanā.

Ja ar to nepietiek, tad padomā, cik labi izskatīsies, kad internetā Tavam vārdam un uzvārdam pretī rēgosies informācija par cūkošanos ceļmalā. Ar bildītēm! Domāju, ka visi radi, draugi un paziņas būs priecīgi (laikam jāliek pēdiņās) par šādu iespēju būt pazīstamiem ar tik slavenu figūru. Bēdīgi slavenu. Droši vien arī jaunu darbu meklējumos, iespējamais darba devējs, meklējot par Tevi informāciju internetā (ir dzirdēts, ka tā tie darīts), varētu ātri gūt priekšstatu par Tevi.

Tā kā redzi- ir diezgan plašas iespējas sabojāt savu reputāciju tikpat mierīgi, kā tiek sabojāta apkārtējā vide. Pie tam tā vide, kas nupat tika sakopta. Pie tam tā vide, kas atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā!

Ja nu kas, tad ir vēl daži ceļi, kā tik vainīgajam uz pēdām, bez pieķeršanas noziegumu vietā, tā kā labāk izvēlies videi draudzīgāku un galvenais- pareizāku pieeju atkritumu utilizācijā. Tas būtu Tavs pirmais solis uz civilizāciju.

Mēs visi gaidām šo soli.