Pasmiešanās par reliģiju.
Kamēr Francijā (un citur arīdzan) nerimst šūme par to, ka, redz, kristieši to vien dara kā smejas par musulmaņiem, vēlos atgādināt, ka kristieši prot pasmaidīt arī par savu reliģiju.
Domāju, ka daudzi ir skatījušies Žana Efela (īstajā vārdā Fransuā Ležēns) grāmatu par Pasaules radīšanu. Noteikti, ka daudziem tā plauktos stāv joprojām. Un tur var redzēt visu Veco Derību no A-Ž jautros zīmējumos. Un neviens ne kādu šāva, ne šāvās pats. Vai nu cilvēki tad vēl prata atdalīt jokus no apvainojumiem, vai arī tagad ir moderni atrast iemeslu kašķēties par visu un visiem.
Pāris attēli ieskatam vai atmiņai:
Nu gan jau arī šīm bildītēm bija pretinieki.
Runa drīzāk varētu būt par to, cik dziļi reliģija ir indivīda dzīvē un cik personīgi viņš uztver savas reliģijas aizskārumu – ar domu, ka to nosaka ne tik daudz personīgās īpašības, cik nācijas īpatnības, etniskā audzināšana un tamlīdzīgi. Ir jāsaprot, ka daudzkur pasaulē zaimotāja nāve ir pieņemama un pat nepieciešama atbilde Dieva apvainošanai.