Pirms dažām dienām rakstīju par viltoto vienlatnieku. Tajā pat dienā aizrakstīju uz Latvijas Banku epastu ar pāris jautājumiem par viltotu naudu.

Šodien saņēmu atbildes, kuras arī nododu saviem bloga lasītājiem. Ceru, ka jums noderēs:

Gandrīz tik pat sena kā naudas izgatavošana ir tās viltošanas mēģinājumi. Latvijas Banka skaidru naudu izlaiž apgrozībā un rūpējas par to, lai tās lietotāji naudai uzticētos, t.sk., lai cilvēki varētu pārliecināties par tās īstumu. Naudas zīmes tiek izgatavotas tā, lai apgrūtinātu to viltošanu. Savukārt, naudas viltotāju aizturēšana un sodīšana ir valsts tiesībaizsardzības institūciju uzdevums. Tālāk atbildes uz Jūsu jautājumiem:

– Kas draud cilvēkam par viltotas naudas izgatavošanu un vai atšķiras sods par tikai vienas vai vairāku monētu izgatavošanu?

Atbildību par naudas viltošanu nosaka Krimināllikuma 192 pants.:

192.pants. Viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošana, izplatīšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, iegādāšanās un glabāšana

(1) Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par šī panta piemērošanu un soda smagumu katrā konkrētajā gadījumā lemj tiesībaizsardzības institūcijas.

– Kas draud cilvēkam, ja viņš tiek pieķerts cenšoties ”iesmērēt” kādam viltotu monētu, kuru pats saņēmis veikalā (nav viltojumu izgatavojis)? Vai uz viņu arī var attiecināt attiecīgā Krimināllikuma pantu?

Krimināllikuma 192. pants attiecas arī uz naudas viltojumu izplatīšanu, taču – vēlreiz – par tā piemērošanu lemj tiesībaizsardzības institūcijas.

– Kāds būtu pareizais risinājums cilvēkam, kad viņš atklājis savā makā viltotu naudu (jāiet uz policiju, banku vai vienkārši viltojums jāizmet miskastē)?

Ja konstatējat, ka esat saņēmis naudas viltojumu, tas ir nododams policijai. Policijas uzdevums ir noskaidro šī viltojuma izgatavotāju. Viltoto naudu nekompensē ne Latvijas Banka, ne citas valsts iestādes. Nododot viltojumu tiesībaizsardzības iestādēm, cilvēks izdara pakalpojumu pārējiem likumīgajiem naudas lietotājiem, neslēpjot un neveicinot noziegumu un palīdzot to atklāt.

Kā rīkoties, ja cilvēks uzskata, ka viņam dod viltotu naudu?
Viltojumu nevajag atdot personai, no kuras tas saņemts. Ja iespējams, neapdraudot sevi, jāaiztur viltojuma devējs un jāziņo policijai. Vēlams iegaumēt naudas devēja izskatu, pierakstīt naudas zīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja transportlīdzekļa pazīmes. Viltotās naudas zīmes nododamas tikai policijai.

– Vai cilvēks savā īpašumā drīkst turēt viltotu naudu (piem., kolekcijā)?

Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par viltoto naudas zīmju glabāšanu, ja šai glabāšanai nav izplatīšanas nolūka. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ar izplatīšanu nav saprotama tikai viltotās naudas zīmes kā kolekcionēšanas priekšmeta pārdošana vai viltoto naudas zīmju laišanā apgrozībā, mēģinot apmaksāt saņemtās preces vai pakalpojumus. Ar izplatīšanu saprotams plašs darbību loks, ieskaitot dāvināšanu, maiņu, aizdevumu utt.

Pastāv iespēja, ka tiesībaizsardzības institūcijas varētu kolekcionēšanu interpretēt kā viltoto naudas zīmju glabāšana nolūkā izplatīt, jo kolekcionēšanas mērķis jau pats par sevi ietver iespējamo kolekcijas priekšmetu tālāku pārdošanu, maiņu vai dāvināšanu.

– Vai ir iespējams izgatavot tāda veida viltotas monētas (un banknotes), kuras parasts lietotājs nevar atšķirt no oriģināla? Un vai Latvijas Banka ir saskārusies ar ļoti kvalitatīviem viltojumiem (monētas un banknotes)?

Dažādu valūtu viltojumu kvalitātes spektrs ir plašs – no “superdolāriem” līdz ļoti prastiem pakaļdarinājumiem. Ļoti labu viltojumu izgatavošanai ir nepieciešama precīza un dārga tehnika, kā arī izejmateriāli. Lai šādi “ieguldījumi” atmaksātos, jāizgatavo liels daudzums viltojumu, kas, savukārt, palielina iespējamību, ka viltojumu izgatavotājs tiks notverts.

Latu naudas zīmju viltojumu skaits attiecībā pret naudas daudzumu apgrozībā ir neliels. Līdz šim konstatētie latu banknošu viltojumi ir zemas kvalitātes pakaļdarinājumi. Latu un santīmu monētu viltojumu kvalitāte ir dažāda, bet arī pat vislabākie viltojumi vērīgam cilvēkam ir atšķirami arī ar neapbruņotu aci. Tāpēc, naudu pārbaudot, cilvēki paši sevi var pasargāt no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Ar galvenajiem banknošu pretviltošanas elementiem varat iepazīties mūsu mājas lapā: www.bank.lv

Ja radušās šaubas par kādas monētas īstumu, vislabāk tās pazīmes salīdzināt ar to monētu pazīmēm, par kuru īstumu Jums šaubu nav.

Protams, ja radušās šaubas, ir iespējams arī vērsties Latvijas Bankas kasēs, kur mūsu eksperti par naudas īstumu sniegs galīgu atbildi.

Ar konstatēto naudas viltojumu statistiku ir iespējams iepazīties mūsu mājas lapā: www.bank.lv

Paldies Latvijas Bankai un e-komunikācijas projektu koordinatoram Varim Vagotiņam-Vagulim par izsmeļošajām atbildēm.