Autors: Dereks Volkots
Izdevniecība: Панорама
Gads: 1997
LPP: 23

Par grāmatu-
1992.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Dereka Volkota dzejas izlase.

Vēl viens neliels ķieģelītis manā nobellasīšanas maratonā- iepazinu Dereka Volkota daiļradi, kas tapusi Karību jūras apkārtnē.

Šoreiz mēģināju iepazīt dzejdara daiļradi pēc iepazīšanās ar viņa biogrāfiju un nelielu dzejas analīzi. Sapratu, ka tas var ietekmēt gan manu uztveri, gan vērtējumu, bet ik pa laikam kaut kas jāpamaina ir.
Šoreiz saņēmu nelielu porciju ar afrikāņu un antīkās literatūras miksējumu- bija interesanti paskatīties kā šo gabaliņu no Trojas cikla ietērpj citā vidē un citā laikā (poēma Omeros).
Varēja just arī autora pamatīgo pieķeršanos jūrai- gan augstākminētajā poēmā, kur jūra bija tā galvenā vērtētāja un likteņa lēmēja, gan arī daudzviet citos dzejoļos bija jūtams kāds veltījums jūrai.
Cik nu varēja iepazīt Volkota daiļradi, tad viņa dzejā cilvēks ir dabīgs- nav pārsātināts tikai ar labo vai tikai ar ļauno, bet mēreni izpaužas te ar vienu, te ar otru. Ja vajag, tad samelo. Ja vajag, tad mīlestības dēļ izdara kādu nelietību.
Kopumā labi un uzrunājoši dzejoļi par brīvību, cīņu un, protams, mīlestību.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.