Nosaukums: Mēness ir norietējis
Autors: Džons Steinbeks
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2007
Lpp: 128

Par grāmatu
Kādas valsts nelielā pilsētiņā vienu rītu ienāca ienaidnieks. Pilsētiņas iedzīvotāji nezināja, ka viņiem ir ienaidnieks. Viņi nezināja arī kā karot, jo karojuši nebija jau ļoti sen. Arī pilsētas galva- mērs Ordēns ne tikai nezināja kā cīnīties pret ienaidnieku. Viņš arī nezināja kā jāuzņem ienaidnieks, kad viņš ir uzvarējis.

Droši vien priekš mana Nobela saraksta no Steinbeka labāk iederētos kāds viņa populārāks darbs, piemēram, Dusmu augļi, Par pelēm un cilvēkiem, Austrumos no Ēdenes. Bet kā jau es minēju iepriekš, pieturos pie nejaušības- ko izdosies sameklēt ātrāk, to lasīšu.

Pat nezinu ar ko sākt- it kā pats stāsts ir gaužām vienkāršs. Mēģinājums attēlot nelielas pilsētiņas dzīvi pēc ienaidnieka iebrukuma. Faktiski varētu pat teikt- pēc ienaidnieka ienākšanas. Jo tāda īsta iebrukuma jau nemaz arī nebija- pilsētiņas armija (visi divpadsmit vīri) bija devušies uz mežu piedalīties šaušanas turnīrā. Līdz ar to nemaz nebija, kas sagaida ienaidniekus.

Autoritāte šeit ir pati pilsēta. Es nevaru pateikt, kā un kāpēc tā ir, bet tā tas ir. Un tas nozīmē, ka mēs varbūt nespējam darboties tikpat veikli kā jūs, bet, ja virziens reiz ir noteikts, mēs darbojamies visi kopā.

It kā stāsts ar nelielu skarbumu, domu par brīvību un nopietnību, bet netrūka arī amizanti jautras detaļas, par kurām rūpējās grāmatas nedaudzie personāži. Mēra Ordēna un viņa kundzes pārlieku lielā rūpība sagaidot ciemiņus. Arī apjukusi neveiklība par to, kā pareizāk sagaidīt iekarotājus, jo viņus tik sen neviens nav iekarojis. Vai telpa būs īstā? Vai drēbes ir īstās? Ko pasniegt galdā? Kādu dzeramo pasniegt?

Es esmu mazs cilvēciņš un šī ir maza pilsētiņa, bet arī mazajos cilvēciņos ir jābūt kādai dzirkstelītei, kas spēj uzliesmot par ugunsgrēku.

Pats stāsts neko konkrētu nenosauc- vietējie iedzīvotāji ar mēru priekšgalā var būt jebkuras valsts jebkuras pilsētiņas iedzīvotāji. Iekarotāju armija ar pulkvedi Lanseru un viņu Vadoni tāpat var būt jebkuras valsts pārstāvji. Un ja tā padomā- tas jau nav arī tik būtiski. Jebkurš, kurš iekaro jebkuru citu, būs spiests mēģināt sadzīvot ar iekarotajiem. Un jebkuri iekarotie mēģinās cīnīties pret jebkuriem iekarotājiem. Tā ir cīņa par brīvību. Un nodevēji nav cieņā nekur- ne tur, kurus viņš nodeva, ne tur, kuru dēļ nodeva.

Mušas ir uzvarējušas mušpapīru!

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.