Nosaukums: Arseņjeva dzīve
Autors: Ivans Buņins
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1970
LPP: 271

Иван Алексеевич Бунин – Жизнь Арсеньева .,1930.
Tulkojums latviešu valodā- Oto Brikšķis

Par grāmatu-
Aleksejs Arseņjevs ir kādreiz bagātas muižnieku dzimtas atvase. Diemžēl viņa tēvam nauda neturas un pamazām viņi sašaurina savu rocību.
Tā kā muižas dzīve vairs nav tāda kā agrāk, jauno Alekseju laiž skoloties. Nedaudz vēlāk, pēc skolas beigšanas, viņš mēģina atrast savu vietu dzīvē- strādāt, rakstīt dzeju, iemīlēties. Bet visu laiku viņam ir sajūta, ka iekšā ir važas, kuras var saraut tikai bēgot.

Jūrmalas bibliotēkās ar Buņina grāmatām ir vāji, tāpēc nopriecājos, ka nejauši tiku pie viņa grāmatas ”Mīlestības grāmatika”, kurā ir apvienoti septiņi darbi. Man interesēja tikai pēdējais, kurš ir arī apjomīgākais- ”Arseņjeva dzīve”, jo, kā vēsta internets- šis stāsts lielā mērā palīdzēja Buņinam tikt pie literatūras Oskara- Nobela prēmijas literatūrā.
Visu grāmatu nebiju domājis lasīt, jo, atzīšos- galīgi neizskatījās, ka šis autors mani uzrunās. Likās, ka izmocīšu Arseņejevu un varēšu uzdāvināt grāmatu bibliotēkai. Izrādās- kārtējo reizi savās prognozēs aizšāvu pat ļoti garām.

Šoreiz par saturu es nerakstīšu, jo īsti arī nebūtu ko teikt. Ne tāpēc, ka sanāktu pārāk sauss apraksts par kādas paplukušas muižnieku dzimtas atvases izaugšanu no puišeļa par ģimnāzistu un vēlāk par jaunskungu. Kā viņam sokas ar pirmajām mīlestībām. Kā ar darbiem. Kā veicas literārajā laukā, kurā viņš redzēja savu nākotni. Kādas attiecības ar ģimeni un tuvajiem.
Vienkārši tas viss būtu necienīgi pret to burvīgo valodu un tēlaino fonu, kas bija šajā stāstā. It kā vienkārša krievu muižnieka dēla stāsts, bet kā lasītājs esi burtiski apburts un nespēj atrauties no grāmatas. Ja arī atraujies, tad domās visu laiku pārcilā izlasīto. Liekas viss tik trāpīgs, precīzs un ļoti, ļoti dzīvs. Tēlu emocionālā puse bija kaut kas tik aizķerošs, ka nevilšus sevi pieķer jūtot līdzi teju ikvienam stāsta varonim.

Man ļoti patika kaut kur lasītais šī stāsta apzīmējums, ko sniedzis pats autors- tā ir izdomāta tēla autobiogrāfija.
Tā arī tā tiek pasniegta. Un tā arī tā lasās- kā mazs zēns kļūst pieaudzis. Kā viņš nobriest. Kā maina dzīves uztveri un lūkošanos uz lietām un cilvēkiem. Tāda krievu dvēsele vislabākajā tās nozīmē.

Noteikti izlasīšu arī pārējos stāstus šajā grāmatā. Un droši vien jāsameklē arī ”Krēslainās gatves”. Jāļauj tikai nosēsties emocijām no Arseņjeva. Un pilnīgi noteikti šo grāmatu atstāšu sev plauktā.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0