Vienu dienu biju nosēdināts gaidīt un gaidīšanas procesa īsināšanai man bija piespēlēti daži no tiem žurnāliem par sabiedrībā vairāk vai mazāk atpazīstamiem tipiņiem un tipiņām, kuri sevi tīši un ne tik tīši izrāda.

Zinu, ka daudzi nicinājumā rauc degunu par šāda veida produktu, bet es gan atļaušos stāvus aplaudēt. Jo tas ir bizness. Un ja kāds ir spējīgs tādu sūdu pārdot, tad es cieņā noliecu galvu. Bez ironijas.

Visus žurnālus neizlasīju, bet tāpat uzzināju veselu gūzmu ar nekam nederīgu informāciju un interesantiem tituliem. Piemēram- sabiedrības dāma (radās sajūta, ka tā apzīmē sievietes, kuras nekādi citādi pieklājīgi nav apzīmējamas). Sabiedrības kungi tur nefigurēja.

Lai vai kā- uzzināju kurš bija aizgājies ciemos pie tā. Kurš iepērkas pie tās. Kuram matus griež šitas. Un vēl šis tas par šo to. Principā, viss notiek īpašās vietās un pie/ar īpašiem cilvēkiem. Nekādas pelēkās ikdienas un parastie veļas pulveri.

Un te nu mani parāva dziļa doma un ziņkāre. Var jau būt, ka, tā kā īpaši nesekoju tāda veida aktualitātēm, es esmu palaidis garām, bet- kur visi šie slavenības, prezidentu atvases, miljonāri, sabiedrības dāmas utt ir ieguvuši autovadītāju apliecību. Prasti sakot- kurā autoskolā gājuši.

Nopietni! Mani saziņkārojās uzzināt, kura ir tā krutā autoskola ar mācību leksusiem un glamūrīgiem autoinstruktoriem. Es jau gara acīm redzu kādu no nākamajiem šo žurnālu numuriem (re kā- tēma kādam no nākamajiem numuriem ir gatava), kur uz svarovski kristāliem tapsēta automobiļa salona fona stāv autoinstruktors Zigfrīds, ar eleganti veidotu sasuku, mākslinieciskām baķenēm un pareizā parabolā izraustītiem uzacu lokiem.
Pats par sevi saprotams, ka nedaudz apspīlēta zamšādas žaketīte un tikpat nedaudz apspīlētas ūziņas. Un kedas. Ar nelielu papēdīti. Viss drosmīgā krāsu salikumā. Un ar holivudas smaidu uz lūpām, citējot Džordža Orvela nemirstīgo frāzi, slavē savus audzēkņus.

Labi, es mānos- mans zemnieka gēns man tik skaidri to nākotnes bildi neļauj redzēt. Un vispār mana fantāzija droši vien ir tikpat samaitāta, kā līgo ugunskurs ar degošu riepu. Gan jau viņi visi ir pie Žeņas vai Jurčika mācījušies ar 93.gada pasātu vai apmēram tā paša cepiena audi. Un teorija smagi tika kalta kādā nebūt novakarē sēdot vienā telpā ar vienkāršo proletariātu.