Iknedēļas izvilkums no Latvijas blogāres- ducis rakstu, kas iekrita acīs, ko nedrīkst palaist garām, kas šķita interesants, vai kurš vienkārši uzrunāja.

Andris raksta par Rīgas domes kārtējo [ne]veidojumu gājēju [ne]ērtībām.

Ernests raksta par dažiem būvniecības mītiem.

Jānis Bergs raksta par naftinieku pilsētiņu un pūķiem.

Atim Lejiņam tāds vēsturiski salīdzinošs raksts par Berlīni tad un Rīgu tagad.

Lasītājus iepriecina raksti par Martina Hāges ”Uz mūžu. Līdz sestdienai”, Īana Tregillisa ”Rūgtās sēklas”, Diāna Čemberlenas ”Nozagtā laulība” un par grāmatu, kas jāizlasa ikvienam- Bea Džonsone ”Māja bez atkritumiem”.

No ceļotājiem šoreiz divi raksti- ainiņas no Latvijas apceļošanas, šoreiz no Rūjienas un ne tik daudz par ceļošanu, kā par būšanu četru bērnu mammai Honkongā.

Nobeigsim apskatu ar rakstu kāpēc Staļins 1945.gadā nepieņēma uzvaras parādi un Raimonda rakstu par filmu Bille.

0