Kur ir Latvijas slēpotāji?
It kā mēs esam ziemeļu tauta, it kā mums ir sniegotas ziemas (+/-), it kā mums ir daudz slēpotāju, bet… kāpēc mēs uz olimpiskajām spēlēm nevaram aizsūtīt vairākus, patiešām labus slēpotājus?
Negribu neko sliktu teikt par mūsu slēpotājiem Vankuverā, jo, ja jau viņi tur ir, tad ir pelnīti šo iespēju nopelnījuši un garām laist šo iespēju nedrīkst. Lai arī viņu rezultāti nav spīdoši, toties tie ir šobrīd Latvijas labākie. Vai tie ir jāpieņem, vai par tiem jāpriecājas, vai ar tiem jāsamierinās, tas, lai paliek katra paša ziņā.
Man vairāk interesē, kāpēc līdz šim brīdim Latvija nav izaudzinājusi normālus slēpotājus? Kaut vai divus (ok, kaut vai vienu). Kuri, ja ne paceļ medaļas, tad vismaz liek līdzjutējiem naktī rausties ārā no migas, lai turētu īkšķus- A ja nu?! Ja nu šoreiz?!.
Nedomāju, ka tas ir sarežģītākais vai dārgākais sporta veids. Visi priecājas par to, ka mums ir viena no pasaulē piecpadsmit kamaniņu un bobsleja trasēm. Bet kas liedz izmantot sniega iespēju?
Vai tad Latvijā nav neviens, kurš būtu ar mieru trenēties slēpošanā tā nopietnāk? Nav tradīcijas? Nav treneru? Neticas…
Pavērojot sniegotās brīvdienas, tad var redzēt, ka tauta ir uz slēpēm- i no kalna, i distancē. Šogad tautas slēpojums ”apkārt Alaukstam” spēja sapulcināt 1200 dalībniekus. Starp citu- šajā slēpojumā rezultāti nemaz nebija sliktāki kā labam dažam olimpietim. Tā kā ir no kā izvēlēties.
Varbūt, ka vaina ir meklējama nevis slēpotāju trūkumā, bet slēpošanas augšējos plauktos? Jo cerības izkonkurēt skandināvus, somus, vāciešus ir niecīgas un tāpēc nav vērts atbalstīt kādu slēpotgribošu, lai arī perspektīvu, latvieti. Tāpat medaļu nebūs.
Skatoties vēsturē nedaudz jau jocīgi paliek par to ziemeļu tautu- līdz pagājušajām olimpiskajām spēlēm Turīnā, Latviju slēpošanas distancēs pārstāvēja 12 sportisti. Tikai 12! Trīs dāmas un 9 kungi. Turīnā piepulcējās vēl 4 (Oļegs Maļuhins, Valts Eiduks, Intars Spalviņš, Oļegs Andrejevs). Vankūvera piepulcinās vēl divus- Aneti Brici un Jāni Paipalu. Tātad kopā 18 sportisti distanču slēpošanā.
Vienpadsmit olimpiādēs Latvijai bija ko piedāvāt tikai astoņpadsmit distanču slēpotājus. Manuprāt, priekš ziemeļniekiem daudz par maz.
Manuprāt valsts finansējums (ārzemju nometnēm,starpatautiskām sacensībām, un runāsim godīgi gan inventaram, gan medikamentiem). Jābūt talantīgam brīnumbērnam, lai pārspētu industrijas pārpumpētos dopinga zirgus. Otrs faktors šo valstisko sporta veidu vadības ir ne labākas, kā mūsu saeimā, un nevienam īpaši tavs entuziasms un talants īpaši nekrata.
Nekāds lētais sporta veids arī tas nav. Un prasa smagu darbu ļoti ilgā laika periodā. Iespējams, nav atstrādāta sistēma, kā sākt laikus atlasīt un audzināt jaunos sportistus.
hoodz- bet kā šo brīnumbērnu atrast, ja sporta veidu vadības tā ne īpaši cenšas? Tad jau sanāk, ka jāgaida īpaši fanātisks cilvēks, kas ar nagiem izkārpīs katru iespēju tikt pie inventāra un naudas sacensībām.
Bet vajag kaut kādu sistēmu, kurā tas fanātiskais brīnumbērns redz savu nākotni.
Antuanete- Par to ”dārdzību” bija domāts salīdzinoši- kamanas, bobi, biatlons izskatās galvas tiesu dārgāki sporta veidi.
Tikai kāpēc Latvijā nav šī sistēma? Kāpēc spiežam uz kamanām, bobiem, hokeju, bet atmetam ar roku slēpošanai? Tiešām tikai dēļ hoodz pieminētajai kūtrajai distanču slēpošanas vadībai?
Nu par dārdzību runājot, viens normāls slēpju komplekts maksā vidēji ap 200Ls (un uz augšu). Slēpēm ir tāda īpašība kā aukstā laika plastmasa, atkušņa utt.. Līdz ar to gan klasikai, gan slidai vajadzīgi vismaz 2 slēpjku komplekti.
Tad vēl slēpju kopšana. Piemēram, fluorizētais pulvērītis (liek parafīna vietā uz tālām distancēm) maksā maza bundžiņa vidēji ap 50Ls. 5km paātrinātājs vēl ap 30Ls. Un tās visas smēres katra ir uz noteiktu laika mitrumu un grādiem – so – vairāk uz 10 vismsaz katra tipa smērēm jārēķinās.
Otrs, protams, valdība vairāk atbalsta komandu nevis individuālos sporta veidus – ar to arī viss pateikts.
Pašlaik, piemēram, Bricis trenējas uz savu entuziasmu un liek iekšā ļoti daudz arī savas naudas.
Paldies par izsmeļošiem cipariem- ainiņa ir skaidra (un dārga).
Ja atbalsta komadu sportus, tad mums jātaisa slēpotāju komanda :) un būs arī atbalsts :)
Pēdējais teikums laikam nozīmē to, ka mums ir jāgaida bagāts un fanātisks slēpotājs, kurš varēs likt savā sportā iekšā baisu naudu un tā taisīt rezultātu… Tas nozīmē, ka mums nākamajā (un aiznākamajā, un aizaiznākamajā utt) olimpiādē ir jātur īkšķi, lai mūsējie nepaliek pēdējie. Protams, ja vispār kāds slēpotājs turp aizbrauks.