Laiks gāja, doktoram Dūlitlam pieradās aizvien vairāk dzīvnieku, un arvien mazāk palika cilvēku, kas nāca pie viņa ārstēties. Beidzot nebija vairs neviena, izņemot Kaķugaļas Vīru, kam nebija iebildumu ne pret kādu dzīvnieku. Bet Kaķugaļas Vīrs nebija diez cik bagāts un slimoja tikai reizi gadā- ap Ziemassvētkiem, tad viņš parasti ņēma no doktora pudeli zāļu un maksāja par to sešus pensus.

Senos laikos, kad es lasīju grāmatas par doktoru Dūlitlu, pamanīju tur tādu tēlu- Kaķugaļas Vīrs.
Neatceros, vai pirmajā reizē es to pamanīju kā kaut ko neizprotamu, bet nākamajās lasīšanas reizēs, man tas tēls sāka nelikt mieru- kas viņš tāds ir? Kāpēc viņš ir Kaķugaļas Vīrs? Vai viņš dīrā kaķus? Vai pārdod kaķu gaļu vai kaķiem gaļu?
Un tā viņš apauga ar tādu neizprotamu un misticisma pilnu auru, vizualizējās kā ar noslaktētiem kaķiem apkrāvies, bārdu un matiem noaudzis, dūci aiz jostas aizbāzis…. Vispār- baiss radījums sanāca.

Nesapratu viņu ne tad, ne arī tagad varu saprast. Laikam būtu jāizlasa grāmatas par Dūlitlu tagad vēlreiz, varbūt nāktu apskaidrība. Bet varbūt tas mistiskais tēls ir jāpietaupa? Cik tad galu galā var bojāt bērnības garšas.

It kā sen nav bijusi blogārē rotaļa (stafešraksti) ”Padod tālāk!”. Nezinu vai šis ir labs iemesls, tāpēc jautāšu neadresējot- un kurš ir tavs mistiski noslēpumainais literārais tēls (der arī biedējošais, nesaprastais un visādi citādi mieru neliekošais)?
Kas zin, varbūt sanāks izveidot mistisko varoņu plejādi.

P.S.
Ja nu kāds pamana te stafešrakstu potenciālu, tad droši var ņemt kociņu un ar sava bloga ieraksta palīdzību padot tālāk.