Nosaukums: Vilcienvakte.
Autors: Ērvins Velšs
Izdevniecība: AGB
Gads: 2005
LPP: 334

Irvine Welsh– Trainspotting.,1993.
Tulkojums latviešu valodā- Jānis Elsbergs

Par grāmatu-
Rents, Tupenis, Sirdzējs, Begbijs, Otrā Prīze... tie ir tikai daži no tēliem, kuri, teju vai nemitīgā skurbumā, pārvietojas no vietas uz vietu, no viena pie otra. Viņi ir savas dzīves meklējumos, bet visa meklēšana beidzas vai nu krogā vai apreibinoties ar narkotikām. Kauties, drāzties, durties, zagt un nemitīgi būt visur pret visiem. Viņiem nav viegli, bet nav arī tā, ka viņi būtu gatavi mainīties.

Jau cik gadus es mēģinu sev atgādināt, ka beidzot jānoskatās filma ”Vilcienvakte” [Trainspotting], bet katru reizi atrunāju sevi ar neieinteresētību narkomānu ikdienā. Nolēmu, ka grāmatu gan izlasīšu, bet arī te gāja ar pierunāšanu- lēni un ilgi. Pēc dažu gadu nostāvēšanās plauktā, grāmata (un es) beidzot bija gatava lasīšanai.

Un nu ir tā, ka mana sajūsma ir tik liela, ka gribu noskatīties arī filmu. Parasti, pēc labas grāmatas (un šoreiz bija ļoti laba), ekranizācijām nepietiek vēlmes. Tā teikt- viss jau ir redzēts un piedzīvots. Šoreiz liekas, ka ir tik traki labs gabals, ka filma noteikti tālu neatpaliks.

Grāmata stāsta par vairāku personāžu kādu dzīves posmu- nedaudz no vēstures, nedaudz par tagadni. Pēdējā gan pamatā sastāv no narkotiku un alkohola apdolbīšanās, bet ir jau ik pa laikam arī kādi skaidrāki brīži. Tie gan ir mānīgi, jo pārāk īsi un tāpat nav skaidrs vai netika lietots kaut kas vēl.

Izdrāzt mazgadīgo, izdrāzt veci, piekaut kādu (tāpat vien), nošaut suni vai vismaz iešaut pitbulam, lai tas iekostos savam saimniekam, nozagt kaut ko… tāds nebeidzams riņķa dancis, kuru pārrauj vai nu HIV pozitīvas analīzes vai arī nāve.

Nekļūdīšos, ja teikšu, ka šī ir visrupjākā grāmata, kuru esmu lasījis. Teju katra lappuse ir pilna ar rupjībām gan vārdos, gan darbos. Bet- tas viss ir tik smalki pateikts, ka ne mirkli nepaliek šķebīgi. Ja nu vienīgi tajā vietā, kur bārmene atriebjas sliktajiem klientiem un tomātu zupu, vīnu un zivi atriebīgi ”uzlabo” ar tampona saturu, mīzaliem un sūdiem.

Grāmata, neskatoties uz savu narkotisko brutalitāti, ir ļoti uzrunājoša- var lasīt tieši, starp rindiņām un vēl kā tik ne. Katrā veidā te var pamanīt kaut ko citu un paskatīties uz stāstu savādāk. Arī pašā tekstā bieži ir kas tāds, kas liek apstāties un aizdomāties.

”Vilcienvakte” nav tikai drūms stāsts par narkomāniem, tas ir arī bezrūpīgs ceļojums citā pasaulē, kas brīžam ir nežēlīga, brīžam sāpīga, bet brīžam tā ir arī jautra un smieklīga. Kā uz to skatās.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.