Nosaukums: Tantes ar klikšķiem. Baltiešu stāsti.
Autors: Gizela Natālija Grādnere.
Izdevējs: Jumava.
Gads: 2022
LPP: 192

Gisela Natalia Gradner – Tanten mit Tick. Baltische Erzahlungen.,1999.
Tulkojums latviešu valodā- Inguna Motte

Par grāmatu–
Autores atmiņu stāsti par laiku, kad viņa juta lielāku piederību tēva dzimtenei Latvijai, nekā savai dzīvesvietai Vācijā, kur viņus, baltvāciešus, neuzskatīja par savējiem. Un tajā pat laikā arī Latvijā bija tādi, kuriem likās, ka arī šajā zemē viņi nav iederīgi.
Bet neskatoties uz to, viņai apkārt bija daudz radinieku un notikumu, kuri lieliski izgaismoja gan jaukās bērnības atmiņas, gan pieķeršanos cilvēkiem un Latvijai.

Šī ir pirmā grāmata no bibliotēku jaunumu medībām. Ņēmu uz dullo un nemaz nenožēloju. Jau pie bibliotēkas jaunumu plaukta nospriedu, ka šī būs arī laba piektā gada lasīšanas izaicinājumam. Tā teikt- divzaķu šāviens. Lai gan te jau varētu uzskaitīt vairākus zaķus- nedaudz no dzimtās zemes vēstures, to laiku notikumi aculiecinieka skatījumā, dzīvesstāsts,… Un jāsaka, ka visiem zaķiem tika trāpīts. Un trāpīts labi.

Aprakstītie notikumi interesanti, valoda raita, tik mazliet jāpierod pie tā stila ar čajiem, mamušku un papušku kā arī daudzajiem baroniem un onkuļiem ar īpatnējiem vārdiem. Kā nekā mamuška dzimusi Krievijā un visas vecās radinieces vēl dzīvo svaigās atmiņās par cara laiku un galma notikumiem.

Pamatā stāstam cauri vijas mazās Natas skatījums un vērojumi par lietām, cilvēkiem un notikumiem- kādi ir onkuļi un tantes, cik smieklīgi viņi izturas vai kas ar viņiem atgadās. Bet ir nodaļas, kur var just tādu nopietnāku vēstījumu, tajā pat laikā nezaudējot to dzīvespriecīgo dzirksti.

Pamatā viss tika ierobežots ar savu radinieku loku, bet ik pa laikam parādījās arī kaut kas no citas Latvijas. Kāds neliels konflikts ar vietējiem latviešiem, kāds skats vai sāpīga piezīme par citiem laikiem. Laikam tomēr tā piektā gada revolūcija un agrārā reforma nedaudz kremta. Tika (nicinoši) piesaukts arī Hitlers ar visu savu militarizēšanos un brūno politiku.

Ja salīdzina Vācijas un Latvijas aprakstus, tad pēdējā ir galvastiesu labāka un mīļāka- priecājas gan par Rīgu, Jūrmalu, pludmali, saldējumu, gan par saviem Latvijas radiem un te piedzīvoto.

Kā dzīvesstāsts ļoti labs un interesants, lai arī prasītos vēl kāds turpinājums, jo te tomēr tika aplūkots tikai viens īss posms no autores dzīves. Pārsvarā bija atmiņas par senākiem notikumiem un senākiem radiniekiem. Kā piektā gada literatūra arī mazliet parāda to baltvāciešu un vācbaltiešu nedaudz pārāko attieksmi pret latviešiem (”vācieši 700 gadus te bija kultūras nesēji”, ”latvieši bija un vēl tagad ir lauku ļaudis”, ”pateicoties Landesvēram 1919.gadā Rīga tika atbrīvota no boļševikiem” utt).

Lai arī sākumā dažviet likās, ka teikumi samežģījušies un vārdi izlaisti (arī tas ērkšķogu ievārījums likās nevietā ielikts), grāmata ir labs, interesants, brīžam arī humorīgs skats par savu dzīvi un saviem radiniekiem. Iesaku ikvienam, kuram patīk dzīvesstāsti un vēsturiskas atmiņas.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.