Nosaukums: Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā.
Autors: Māris Zanders.
Izdevējs: Aminori.
Gads: 2022
LPP: 334

Par grāmatu
Māra Zandera sarunas ar sešiem ekspertiem par viņu zināšanām, skatījumu un pieredzi pētot un piedzīvojot padomju laikus.

Esmu mazliet iepalicis sērijas ”Latvijas vēstures mīti un versijas” apgūšanā, bet cenšos- kā nekā sērija ir ne tikai izzinoša, tā arī ir interesanta. Un šādu apzīmējumu pilnībā var attiecināt arī uz sērijas jaunāko izdevumu- ”Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā”.

Kā jau pats nosaukums vēsta, grāmatā būs par cilvēku pielāgošanos sistēmai. Un sistēmas pielāgošanos cilvēkiem. Pāris vārdos sakot- kā cilvēki izdzīvoja Padomju Latvijā. Kopā ir sešas sarunas ar savas jomas zinātājiem par ļoti plašu tēmu loku– par tiem, kuri palīdzēja sava kolhoza cilvēkiem; ka visi bijām mazliet sasmērējušies; ka nevarēja paļauties uz vietējiem, tāpēc ieveda krievus; kā baznīca pielāgojās padomju varai; Jāņu ”aizliegšana” kā varas instruments; ēdnīcas, kā padomju sievietes atslogotājas un pavārgrāmatas kā ilūziju radītājas.

Te varētu uzskaitīt ļoti daudz punktus, kuri tika aplūkoti, aprakstīti un ļāva atskatīties uz dažādām lietām un notikumiem. Kaut vai tā pati Jāņu aizliegšana, kas nav nekas vairāk kā mīts, kas radies no dažu centīgu partijnieku vadoņu izpratnes un vēlmes ”iedot” tautai ”brīvību”. Arī šaurās padomjlaiku blokmāju virtuvītes nav nekāds nejaušs veidojums- tās ir tādas ar nolūku, lai nebūtu nekādu plaši apmeklētu ”virtuves sarunu” un līdz ar to neperinātu nepareizās domas. Lai iet ēst uz ēdnīcām, publiski. Tad arī varēs redzēt un dzirdēt tie, kuriem ir jāredz un jādzird. Protams, vēl bija arī doma atbrīvot padomju sievieti no plīts verdzības, bet, kā jau ierasts- izpildījums tālu iepalika no ieceres. Toties bija iecere padomju pavārgrāmatās ielikt visādus smalkus ēdienus ar vēl smalkākām sastāvdaļām. Tas nekas, ka neko nevarēja nopirkt. Galvenais jau bija radīt priekšstatu, ka pie mums nekā netrūkst. Un ļaudis pielāgojās.

Patika citāts par klusēšanu un pielāgošanos:
Tā lielā mērā bija vēsturiskās atmiņas iztīrīšana- atmiņa izzūd, ja to necilā. Un šai tukšajā vietā tika iestādīts koncepts ”nav taču tik traki”.

Daži (negribētu jau lietot vārdu ”visi”, bet…) mēģinājumi kaut ko iestādīt vietā bija līdz asarām absurdi, piemēram, padomju folkloras vākšana ar jaunajām tautasdziesmām, kurās slavina Ļeņinu vai Staļinu.

Ja kādreiz jums sanāk saruna ar kādu eh-kādi-bija-laiki vai toreiz-plombīrs-bija-garšīgāks, tad uzdāviniet viņam šo grāmatu. Tīri, lai aizveras un palasa, cik toreiz viss bija ačgārns un greizs. Pie reizes varēs aplūkot daudz attēlu un fotogrāfijas. Protams, der palasīt arī tiem, kuri nešaubās par tiem laikiem- arī viņiem te ir ļoti daudz interesantu un apvārsni paverošu lietu.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.