Svonsons

Nosaukums: Līdz nāve mūs šķirs
Autors: Pīters Svonsons
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2015
LPP: 415

Par grāmatu-
Teds ir veiksmīgs biznesmenis, precējies ar skaistu sievieti un šobrīd būvē glaunu māju okeāna malā. Liekas, ka viņam ir viss, ko vien var vēlēties. Bet Tedam ir vēl viena vēlēšanās- viņš grib nogalināt savu sievu. Izkratot sirdi lidostas bārā nejauši sastaptai sievietei, viņa atbalsta Teda lēmumu. Vēl vairāk- viņa apsola viņam palīdzēt.

Man patīk lasīt grāmatu, kura vēl tikai gaida savu iznākšanu- saņemot no izdevniecības vēl ”zaļu” materiālu sajūtos nedaudz svarīgāks un pie grāmatas radīšanas procesa iesaistīts. Protams, pie radīšanas procesa mani vēl neviens nelaiž, bet sevi jau nedaudz pamānīt drīkst.

Lieta tāda, ka aprīļa divdesmitajos datumos grāmatnīcās parādīsies Pītera Svonsona grāmata ”Līdz nāve mūs šķirs”. Krimināls detektīvs, detektīvtrilleris, spriedzes un neziņu caurvīta drāma, … pat nezinu kādos rāmjos lai lieku. Ja izlaidīsim rāmjus, tad teikšu, ka šī grāmata man savā ziņā lika noticēt detektīviem (protams, ja mēs šo grāmatu apzīmējam kā detektīvu). Žanram, kurš mani tā īsti nekad nav saistījis (ja nu vienīgi sen). Tagad visu ”zaļo manuskriptu” burtiski izrāvu dažos vakaros.

Mierīgs sākums lidostā un nejaušai tā paša reisa pasažierei izstāstīta bēda par savām attiecībā ar sievu un it kā starp citu izmesta frāze: ”gribas nogalināt viņu” sasniedz dzirdīgas ausis. Pat vairāk- atbalstu un vēlmi palīdzēt. Un tad grāmatā kaut kas atveras un sāk joņot tempā uz priekšu. Liekas, kas gan tur grūts un sarežģīts. Novākt vienu bagātnieka kundzīti, kura nemaz nenojauš, ka viņu grib novākt. Bet grāmata ne tuvu nav pusē, kad pašu vācēju novāc.

Stāsts ir sadalīts pa nodaļām un katra nodaļa pamīšus stāsta notikumus no viena vai otra (vai trešā, ceturtā,…) varoņa skatu punkta. Tagadne sajaukta ar pagātni, jūtas ar atriebību, naids ar kaisli, noziegums ar pašattaisnošanos, slepkavība ar slepkavību. Un visam pa vidu lasītājs, kuram ir jāizšķiras- just līdzi kādam vai vienkārši… visus nosodīt. Tik ar to nosodīšanu jābūt uzmanīgam- var gadīties, ka nosodāmais var kļūt par upuri ātrāk, kā beigsies nodaļa.

Lai arī man pie sirds labāk gāja iepriekšējais grāmatas nosaukuma variants (Slepkavu vientuļā dzīve), arī šim, laulību solījuma frāzei, nav ne vainas. Abi parāda, ka mierīga attiecību pārtraukšana te nav gaidāma. Pie sirds arī gāja visa grāmata- lai arī vienkārši būvēta, tā tika gana labi samudžināta, lai lasītājam nebūtu iemesls uzskatīt, ka viss atrisinājums ir zināms vai nojaušams vēl tālu līdz beigām.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0