Nosaukums: Lasītāja.
Autors: Džeina Šteinberga.
Izdevējs: Zvaigzne
Gads: 2020
LPP: 208

Par grāmatu–
Anna ir jauna un skaista sieviete. Viņa strādā korporācijā N.O.S. par lasītāju. Viņas dabis ir lasīt un vēlāk visu izlasīto analizēt un nodot koncentrētā veidā klientiem jau kā zināšanas.
Annas galvā ir implantēts datora čips, kas, savienojumā ar cilvēka smadzenēm, spēj strādāt ar milzīgu datu apjomu neticamā ātrumā.
Bet vienu dienu Annas un datora savienojumā radās problēma un pamazām viņas apziņā sāk parādīties nevēlamas blakusparādības.

Vietējie autori ir jāatbalsta gan ar grāmatu iegādi, gan ar lasīšanu. Tāpēc es jau īsi pēc tviterī pavīdējušās ziņas, ka Džeinai ir iznākusi grāmata, sapakoju virtuālu grozu vienā grāmatnīcā. Bet tā kā grāmatnīca ”uzkārās”, tad viss pirkums atcēlās. Daļu sagādāju atsevišķi, daļu paņēmu bibliotēkā. ”Lasītāju” ievēroju bibliotēkā pie vecāku žūrijas plaukta. Tad nu nospriedu, ka pienācis laiks arī to izlasīt.

Pirmais, par ko vēlētos parunāt, ir grāmatas vāks. Manuprāt, tas ir briesmīgs. Nezinu šī vāka tapšanas vēsturi, bet autore nav pelnījusi tik prastu vāku savam debijas romānam. Grāmatnīcā es šādai grāmatai vienkārši ietu garām. Pat nepaņemtu rokā un neuzmestu acis. Šādi nevajadzētu būt.

Bet galvenais jau tomēr ir saturs. Un ar šo vairāk vai mazāk ir labi. Stāsts ir, sižets virzās uz priekšu raiti un interesi notur. Mazliet gan tā kosmētika bija par daudz- saprotu, var mālēties un it kā sižetā iederētos, bet ne jau tik daudz un tik bieži! Pamatīgi virza nost no stāsta pamatdomas.
It kā jau notikumi tik kādus 25-30 gadus tālā nākotnē un ir manāmas nelielas izmaiņas sadzīvē, bet pārējais, izskatās, tik izmainījies nav. Vismaz no stāsta nenolasās. It kā jau tas fons nespēlēja kādu lomu, bet tomēr nedaudz prasījās ne tikai nākotnes arhitektūras piešprice.

Un man ļoti pietrūka spriedze beigu cēlienā. It kā kulminācijai viss tiek sagatavots, bet… stāsts paliek pavisam rāms. Bez pakaļdzīšanās, slēpšanās, šaudīšanās un kas tur vēl būtu komplektā. Pietrūka. Kā nekā vairākkārt tiek uzsvērts, ka Annā ir ieguldīts miljoni, lai tā vienkārši neieslēgtu gps vai kādu no tiem niknajiem droniem. Un saruna beigās ar bija bez dramatisma. It kā nekas īpašs nebūtu noticis. Bet notika! Ja tā ir taupīšanās nākamajām daļām, tad, manuprāt, lieki. Te prasījās izlikt ārā lielāku kumosu uz āķa, lai līdz nākamajai daļai lasītājs nemaz negribētu norauties. Šobrīd man nav liela pārliecība, ka es palikšu uz šī āķa. Bet veiksmi, iedvesmu un laiku rakstīšanai, autorei gan novēlēšu- lai izdodas viss iecerētais!

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.