Kastes, svari un desas luņķis jeb skumjas domas pirms Grāmatu izstādes 2022.
Pēc nepilna mēneša būs Latvijas Grāmatu izstāde 2022– 11.martā sāksies trīs dienu pasākums (kopā ar Skolas izstādi un Mājdzīvnieku izstādi (pēdējais gan tik divas dienas)). Viens gads tika izlaists kovida dēļ un nu ir atpakaļ. It kā varētu priecāties, bet man kaut kā nesanāk. Man drīzāk ir bēdīgi. Bēdīgi izstādes nespējā augt un attīstīties. Katru gadu viens un tas pats un katru gadu viss spītīgi stāv uz vietas- kamēr grāmatas tirgo uz svara, tikmēr pati izstāde bez svara. Izstādes vietā mēs saņemam tikai desas luņķi ar speķi, nocenotas grāmatas kastēs un grāmatu tirgu ar maziem skatuviskiem priekšnesumiem no kuriem vēl daļa aiziet ezotērikā un šarlatānismā. Viss!
Tieši šis ir iemesls, kāpēc es Latvijas Grāmatu izstādei piesaku bada streiku– es turp vairs nedošos. Vismaz līdz tam brīdim, kad būs vērojams progress programmā, apmeklētāju uzrunāšanā un izstādes nozīmes celšanā.
Atzīšos, es šogad tāpat turp nedotos. Kovida dēļ. Nespēju iedomāties pavadīt vairākas stundas telpā, kad valstī padsmit tūkstoši jaunu saslimušo ik dienas. Pie tam skolēni būs turpat blakus. Un nespēju iedomāties kā tur būtu strādāt izdevniecību darbiniekiem… Nevajadzīgs risks. Bezatbildīgs. Un kā saspiedīs kopā trīs izstādes (grāmata+skola+mājdzīvnieki), es pat nevēlos iedomāties…
Jā, piekrītu, var taču nedoties uz izstādi un klusēt, ne gari un plaši apcerēt kāpēc nedosies. Man vienkārši gribas izlikt sāpi. Sāpi par to, ka mēs tik ļoti nevēlamies labāku izstādi. Ka mēs tik ļoti grāmatu jomā atpaliekam no kaimiņvalstīm. Ka lietuvieši mums ir gaismas gadus priekšā, bet mēs pat necenšamies viņus ķert. Ehh… Skaidrs, ka Grāmatu izstāde viena neglābs visu grāmatnozari, bet tas būtu glīts sākums. Tāds, kuru varētu izbaudīt visi dalībnieki. Diemžēl, bet arī šogad nekas neliecina, ka mēs sāksim soļot augšup- lielā skatuve ar trīspadsmit pasākumiem trijās dienās… un viss! Vismaz pagaidām nekas nav klāt pievienots. Skatuves piedāvājums mazs, maiņas punkta ideja jau kādu laiku nestrādā… atliek tik grāmatu pirkšana. Bet tikai pirkšanas dēļ neredzu jēgu doties uz Ķīpsalu.
Es sarīkošu pats savu ”izstādi” – iegādāšos abas Prometeja šogad izdotās grāmatas (Kāpu noteikti), izlasīšu kādus vietējo autoru darbus no bibliotēkas, nopirkšu no Neputna ”Grosvaldus”, no LU apgāda mītradi un tas arī būs viss. Pagaidām.
Un nākamgad rīkošos līdzīgi. Un aiznākamgad. Un… un gaidīšu, kad organizētāji beidzot sāks organizēt izstādi. Tā stendu izvietošana un biļešu iekasēšana nav izstāde.
Leave a Reply