Nosaukums: Labie zviedru laiki. Vai tiešām?
Autori: Gvido Straube, Māris Zanders.
Izdevējs: Aminori
Gads: 2021
LPP: 110

Par grāmatu-
Grāmatā aplūkoti vairāki jautājumi par vēstures posmu, kad Latvijas teritorijā valdīja zviedru monarhi.

Iepriekšējās divas grāmatas bija ļoti labas un izglītojošas, tāpēc skaidrs, ka jāturpina ar trešo- šoreiz par zviedru laikiem. Grāmatā pamatā aplūkots jautājums par to vai zviedru laiki nesa pārticību un izaugsmi.
It kā līdzīgi kā iepriekšējām šīs sērijas grāmatām, bet tajā pat laikā nācās piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu- šī grāmata pamatīgi iepaliek no savām sērijas māsām. Nav tā, ka neinteresanti vai nepareizi, bet kaut kas neuzrunāja. Varbūt pati tēma tāda svešāka, vai arī tās izklāsts pārāk sauss. Nevaru izšķirties. Vienkārši pēc lasīšanas palika pamatīgs tukšums- it kā gribēju kaut ko uzzināt, kaut ko saņemt apdomāšanai un saprašanai, bet beigās attapos kā pēc neinteresantas lekcijas studiju gados.
Un šajā brīdī rodas jautājums- kāpēc šī grāmata ir un ko tā vēlas pateikt? Atbildēt uz nosaukumā ietverto jautājumu? Kāpēc vispār šāds jautājums bija jāuzdod? Vai tiešām šis ir viens no Latvijas vēstures mītiem uz kuru nepieciešama atbilde? Ja jā, tad man jāpārvērtē izlasītais un jāmēģina tur atrast kaut kas vairāk par sausiem arhīva cipariem.

Nerunāšu par grāmatas galvenā jautājuma atbildi, tā vietā vēlos tik uzsvērt, ka šī grāmata, tāpat kā par vācbaltiešiem, diezgan mīļi attēlo latviešu zemnieku un viņu kungu attiecības- klaušas nebija smagas un ilgas, dzimtbūšana bija pieņemama, vagars savējais un vācu barons bija salīdzinoši labs. Lūk, šajā jautājumā gribētos parakt dziļāk.

Lai arī, manuprāt, vājākā no sērijas grāmatām, to tāpat ir vērts izlasīt- ir atsevišķas vietas, kuras iedod iemeslu padomāt. Un tas nebūt nav maz.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.