Nosaukums: Kroplis.
Autors: Kaspars Roga.
Izdevējs: Jumava.
Gads: 2022
LPP: 304

Par grāmatu
Tots ir 23 gadus vecs un sava izskata dēļ visu savu dzīvi viņš ir pavadījis slēpjoties savu vecāku mājas pagrabā. Vecāki viņu ļoti mīlēja un centās viņam nodrošināt visu iespējamo, lai viņam būtu labi, bet tajā pat laikā viņu neviens nemanītu. Dzīvi viņš iepazina no grāmatām un interneta. Un šīs zināšanas viņam noderēja, kad viņš palika viens. Tagad viņam ir jāatrod atbildes uz daudziem jautājumiem.

Kad internetā meklēju grāmatu jaunumus un izrakstīju visus darbus, kas vien pēdējā laikā izdoti un kuri būtu jāizlasa, uzdūros Kaspara Rogas darbam ”Kroplis”. Pirmais jautājums bija- vai tiešām Prāta vētras buņģieris raksta arī daiļliteratūru? Jāpieraksta arī viņa grāmata. Ar pirmajiem klikšķiem internetā uzzināju, ka neraksta gan. Bet sarakstā grāmata palika. Tad nu arī bibliotēkā pieteicos uz to. Un izlasīju. Tiesa, pēc pirmajām 40 lappusēm bija doma mest malā. Nevis likt, bet tieši mest. Tāpēc, ka drausmīgi nevīžīgs teksts! Pilns ar pareizrakstības kļūdām, trūkst komatu, dažreiz teikumu struktūra neloģiska. Lai arī grāmatai ir norādīti gan korektors, gan redaktors, manuprāt, viņi šoreiz nepiedalījās grāmatas tapšanā.

Pats darbs bija interesants. Jā, dažbrīd šablonisks un pārāk novienkāršots, bet kopumā stāsts savā ziņā pat aizrāva. Bija viena otra kaitinoša un neloģiska lieta, bet visu varēja pieņemt un stāstam tas daudz netraucēja. Tiesa, beigu cēliens gan aizgāja ne pa tām sliedēm (manuprāt) un viss tika sakults vienā ķīselī. Tāda sajūta, ka autoram ļoti gribējās piešķirt stāstam vēl papildus dimensijas, lai gan tas pamatīgi noplicināja visu iepriekš lasīto.

Vēl par tēliem. Precīzāk to vārdiem. Lai arī grāmata nesaka, kurā valstī norisinās darbība, it kā visas sajūtas balso par Amerikas Savienotajām valstīm. Gan tās ceļmalas viesnīcas ņemtas no ASV filmām, gan auto kapsēta, gan militāristi ar ieročiem, gan lauka dakteris. It kā. Un vārdi- Tots Bairons, Pauls Gartens, Vilhelms Pelts,… it kā iederīgi un pat varētu teikt- starptautiski. Bet te pēkšņi parādās Strazdiņas kundze. Nopietni! Tātad notikumi tomēr risinās kaut kur pie Grobiņas!? Vēlāk parādījās arī Tekla, Ivo un vēl kāds, bet tie vairs nespēja pacelt uzacis izbrīnā tik augstu, kā Strazdiņas kundze.

Ja grāmatai būtu bijis kāds, kurš mazliet sakārtotu teikumus un pamācītu autoram izvēlēties pareizos vārdus (ne tikai tēliem), tad grāmata būtu par platu soli tuvāk apzīmējumam ”laba un interesanta grāmata”. Šoreiz… šoreiz tā nebija. Toties bija ārprātīgs lērums ar kļūdām. Nepiedodami daudz kļūdām. Tas ir trekns mīnuss. Jāpiebilst, ka uz beigām kļūdas gan vairs nemanīju. Pat neskatoties uz to labo, kas šajā darbā ir, es to nevaru ieteikt. Vienīgais, ko varu ieteikt- autor, nākamai grāmatai izvēlies citu izdevniecību, citus korektorus un redaktorus. Tad es izlasīšu to darbu. Jo kaut kas tajā visā man patika. Tiešām!

Grāmatas vērtējums: 4/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.