Nosaukums: Korāns.
Izdevniecība: Neputns
Gads: 2015
LPP: 595

Tulkojums latviešu valodā- Uldis Bērziņš

Par grāmatu-
Islāma svētie raksti.

Jau tad, kad padzirdēju par Korāna iznākšanu latviešu valodā, un, ka tulkotājs ir Uldis Bērziņš, biju nolēmis šos svētos rakstus izlasīt. Nez vai varēšu tā īsti nodefinēt kāpēc man bija tāds nolēmums, bet ja jau reiz tā ienāca prātā, tad jālasa ir.
Grāmatu izstādē 2016 iegādājos savu eksemplāru un ilgi briedināju sevī vēlmi lasīt- eksemplārs bija ne tikai biezs, bet arī augsts un plats. Tādu līdzi nepastaipīsi somiņā, lai vaļbrīžos iemestu aci uz dažām lappusēm.

Tā nu lēnā garā ar vairākiem piegājieniem, sūru pēc sūras, pantiņu pēc pantiņa… izlasīju. Taisnības labad gan jāsaka, ka dažām sūrām es tikai pārskrēju pāri ar acīm, jo svētos rakstus ar aizrautību grūti lasīt. Īpaši, ja vēl teksts atkārtojas un ik pa laikam piemetas deja vu sajūta, ka šāds teksts jau bija dažas sūras atpakaļ lasīts. Laikam te vajadzētu arī kādu vēlmi ar ticību, ne tikai turēt domu, ka bagātinu sevi kultūriski.

Ja kāds domā lasīt šo darbu ar mērķi atrast kādu nebūt apstiprinājumu šobrīd virmojošai domai par neticīgo slaktēšanu, spridzināšanu un simtu jaunavu mīlēšanu pēc zaļā galvas apsēja uzsiešanas, tad ziniet- nav vērts pat sākt. Tur nekā tāda nav. Un diezgan šķībi ir domāt, ka svētajos rakstos kas tāds būs. Nu labi- smukas melnaces gan ir.

Sižeta līnijas un personāžu raksturus es te neatklāšu, lai kādam nenokautu intrigu un lasītvēlmi :) Tik no sevis pateikšu, ka tāpat, aiz neko darīt šo darbu ir grūti lasīt. Tā, ņemt no vāka līdz vākam un burties cauri nebūs vieglais darbs. Īpaši, ja vēl nav ticības dzinulis. Bet, ja plauktā ir, tad var atšķirt kādu lappusi uz dullo un palasīt- gan izbaudot citu kultūru, gan Ulža Bērziņa tulkojumu. Pirmais man ne pārāk izdevās, bet otrais gan bija kā simts melnaces.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.