Jaunā Vertera ciešanas

Nosaukums: Jaunā Vertera ciešanas.
Autors: Johans Volfgangs Gēte
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1979
LPP: 126

Goethe – Die leiden des jungen Werther.,1774.
Tulkojums latviešu valodā- Velta Balode

Par grāmatu-
Verters savās vēstulēs apraksta Vilhelmam par to kā viņam klājas- devies uz lauku apvidu Verters pavada rakstot un vērojot ļaužu dzīvi. Te viņš satiek Šarloti- piemīlīgu un jauku būtni, kura rūpējas par saviem mazākiem brāļiem un māsām un kura ir saderinājusies ar Albertu. Lotes un Alberta jūtas pret Verteru ir kā pret brāli. Turpretī Verters ir pamatīgi iemīlējies Lotē.

Veco laiku grāmatas ir diezgan riskants lasāmais- nekad nevari būt skaidrs vai tur nebūs ”paaudžu konflikts”. Protams, tikpat labi vari tikt pie ļoti laba to laiku atspoguļojuma, vai vismaz kāda laba ieskata tajā. ”Jaunā Vertera ciešanās” bija abi- gan konflikts, gan ieskats. Pēdējo varēja just kaut kur darba vidusdaļā, kad biju ielasījies un panācis tādu kā interesi un varēju uzburt ainiņas par tiem laikiem- kā zemnieki izskatās, ko dara jaunkundzes un jaunskungi, kādi to laiku tikumi un uzvedības normas. Sākumā bija diezgan grūti to pieņemt- visu laiku likās, ka Verters savās vēstulēs ir pārāk nesaprātīgs un izlaidies slinkumā. Vēlāk gan izrādījās, ka puikam vienkārši ir plaša sirds un bezrāmju emocijas- visus viņš mīl bez prāta, visus viņš grib apskaut, samīļot un apdāvināt. Un tas arī viņu pazudina- iemīlējies Lotē, viņš kā bez prāta seko viņai un nemaz neslēpj savas jūtas, lai gan zina, ka Lotei ir līgavainis un tā laika tikumi ir pārāki par abu jūtām. Lai gan Lote jau neslēpj, ka Verters viņai tīk tik kā sarunbiedrs un pastaigu kompanjons.

Ar laiku Verteram jūtas nemazinās, bet, manuprāt, aiziet galējā fāzē- viņš ir teju vai apsēsts ar domu par Loti. Pat tik ļoti, ka nolemj sev darīt galu. Ko arī, ne pārāk veiksmīgi, izdara.

Un te arī bija tas paaudžu konflikts- grūti 20./21.gadsimta cilvēkam saprast tādu, kurš nemitīgi gaužas par savu likteni, bez cerībām līmējas klāt vienai dāmai un beigās vēl izdomā ģeniālu plānu- iešaut sev pierē virs labās acs. Un tik priecīgā noskaņojumā, jo, redz- pistoles viņam aizdeva pati Lote ar savām rokām. Tos rokturus skāra Lotes pirksti, ka taisni vai prieks to lodi bija triekt sev ģīmī. Nu jā, saprotu- neprotu saskatīt te romantiku un tā laika bruņnieciskumu. Vairāk bija tāda sajūta, ka Verters ir baigais nelga un jau tik ļoti apnicis par tām dažām vēstulēm, ka nekādi nevarēju piespiest sevi just viņam līdzi. Un vēl tā pašnāvība- izdarīta tā, ka vēl labu laiku bija jāpamocas. It kā ar dzīvi viņam nepietika.

Ja kādam ir sportiska interese, tad var mēģināt lasīt šo darbu. Protams, arī zinātniska vajadzība ir saprotama. Bet, citādi… nez vai ir vērts. Manuprāt, tos laikus var iepazīt arī labākos darbos. Un iepazīt Gēti droši vien labāk ar kādu citu viņa darbu.

Grāmatas vērtējums: 5/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.