Nosaukums: Gaismā.
Autors: Jana Egle
Izdevniecība: Lauku Avīze
Gads: 2016
LPP: 128

Par grāmatu-
Janas Egles stāstu krājums, kurā iekļauti astoņi viņas īsie stāsti.

Ar Janas Egles literāro veikumu vēl nebiju iepazinies, tāpēc ieteikums izlasīt viņas stāstus, tika uzņemts ar tādu kā iepazīšanās satraukumu un saintriģētu interesi (ja jau iesaka, tad jau slikts nebūs). Satraukums pārgāja ātri un ar interesi visus stāstus vienā rāvienā arī izlasīju.

Laikam nevienu stāstu neizcelšu- tie visi vairāk vai mazāk bija tādi sociāli sāpīgi. Lielākoties gan ”vairāk”. Ar savām problēmām un vēstījumu sita precīzi un sāpīgi.
Nevarētu teikt, ka bija sāpīgi lasīt, bet tā īsti komfortabli nebija. Pedofilija, izvarošana, pašnāvība, dzēruma delīrijs, nejauša slepkavība, transpersona, šķiršanās….likās, ka šajos īsajos stāstos ir sakoncentrēta visu cilvēku sāpe, kura ir jāizstāsta, lai paliktu vieglāk. Lai neatkārtotos. Un liktu aizdomāties.
Katrs no stāstiem ir par kādu salauztu likteni, kuram ir jānes savs krusts un viņš to arī nes. Kā sodu, kā ceļu uz atpestīšanu, kā pienākumu.

Uzreiz pēc izlasīšanas man galvā ieperinājās doma- te katrā stāstā galvenā cietēja ir sieviete. Un galvenais pārdarītājs- vīrietis. Bet nosēdinot pēclasīšanas emocijas, saprotu, ka te cieš visi neatkarīgi no dzimuma. Un nav jautājums, kurš pelnījis un kurš nē. Skaidras norādes, kur meklēt to nogruvuma pirmo akmeni, te nav. To katrs pats saskatīs.

Tikai nevajag baidīties no šīs grāmatas- nav tik traki, kā es te sarakstīju. Jā, katrā stāstā ir savas problēmas. Dažos pat vairākas. Bet noteikti der palasīt arī kaut ko no gruzīgā gala. Tā, lai nepieradinātu sevi pie baltajiem zirgiem un zelta lādēm.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.