Nosaukums: Enijas bize
Autors: Vladimirs Kaijaks
Izdevniecība: Lauku Avīze
Gads: 1999
LPP: 288

Par grāmatu-
Juris atgriezās no kara un turpina saimniekot tēva saimniecībā ”Nārbuļi”. Tā kā tēvs piedraudēja, ka Jura aizraušanās pirms kara ar kaimiņos mītošās darvdeģa meitu Eniju tagad ir jāpārtrauc, citādi saimniecību norakstīs citam. Juris paklausa un ir gatavs precībām ar bagāta saimnieka meitu Ievu.
Bet Enija ar to nav mierā- Juris ir viņas un tāpēc Enija liek lietā visas savas burves prasmes, lai dzīvi Nārbuļos sabojātu visiem.

Sastādot lasīšanas sarakstu šim gadam, man latviešos bija paprāva kaudzīte ar vēl neizlasītiem kandidātiem. Tai skaitā arī Vladimira Kaijaka sarakstītā tetraloģija, kuru mazliet iepazinu no televīzijas seriāla. Mazliet, jo esmu redzējis tik atsevišķu sēriju atsevišķas epizodes. Neaizrāva. Likās samāksloti un nepārliecinoši. Aizvadītajā gadā nospriedu, ka jāmēģina domas mainīt ar grāmatu izlasīšanu.

Te nu jāsāk ar to nepatīkamāko- nebiju gaidījis, ka grāmatas sākums būs tik slābans. Pat varētu teikt drausmīgs. Viss likās kā milzu pārpratums, kuram nebija jābūt izdotam grāmatā.
Vēl nebiju ticis četrdesmitajai lappusei pāri, kā jau viss bija nokaitinājis- pretrunas, plakanie tēli, neveiklie raksturojumi, īsie teikumi, vājā valoda.
Biju gatavs atmest domu par šīs tetraloģijas lasīšanu, bet iekšējais spīts ņēma virsroku. Pie reizes arī mēģināju grāmatu attaisnot ar redaktora trūkumu vai sērijas bezprasībām. Un domāju, ka vēlāk spēšu ielasīties un pievērt acis uz trūkumiem.

Juris, Nārbuļu saimnieka Jēkaba un Katrīnas vidējais dēls, pirms kara sagājās ar darvdeģa meitu Eniju. Pēc dienesta Jēkabs viņam piedraudēja, ka mājas norakstīs Jura māsasdēlam, ja turpinās lolot sapņus par kopdzīvi ar Eniju. Tā vietā Juri apprecināja ar Ievu- bagāta saimnieka meitu. Jau kāzu naktī Enija darīja visu, lai izbojātu kaimiņu svētkus. Arī pēc tam viņa būra, pesteļoja un visādi centās neatlaist Juri, kurš visu laiku dzīvoja pārņemts ar Eniju. Ieva to juta, bet neko nespēja vīram līdzēt. Tā dēļ cieta visa Nārbuļu saime ar jauno saimnieku trīs dēliem.

Laikam jau ielasījos un varēju nepievērst uzmanību grāmatas vājumam- vai nu pieradu pie autora rokraksta, vai arī iemanījos lasīt īsos teikumus un vairāk darbināt iztēli. Uz beigām jau varētu teikt, ka nebija tik traki. Bet ir skaidrs- tagad ir jāturpina ar pārējām grāmatām, citādi nez vai atradīšu vēlmi turpināt šo sēriju.

Ja jāsalīdzina ar tām seriāla druskām, kuras redzēju, tad seriāls uzrunāja vairāk. Bet, jāšaubās vai tas vairāk ir jel kā izsakāms.

Var jau būt, ka man nepaveicās ar grāmatas izdevumu, jo, cik zinu, ir sekojuši vēl citi. Varbūt jaunākajos izdevumos ir veikti kaut kādi uzlabojumi, īpaši sākumā. Citādi nespēju izskaidrot, to, ka šī grāmata izdota vairākkārt un vēl ekranizēta. Varbūt jāizlasa visas četras grāmatas un tad bilde būs saprotamāka?

Autora doma ir skaidra- attēlot kādas dzimtas stāstu, to caurvijot ar valsts traģiskajiem notikumiem. Tik nav skaidrs, kāpēc tikai traģiskajiem? Kāpēc viss stāsts jābūvē uz bailēm, nelaimēm un māņiem? Kāpēc nevar cilvēkos atrast arī ko labu? Vai vismaz mēģināt viņos atrast kādu kripatu vēlmi mainīt visu uz labo?

Jo šeit rodas jautājums- kāpēc tieši Nārbuļi? Kāpēc tieši viņi bija pelnījuši, ka par viņiem raksta? Te nebija nekas un neviens ievērības cienīgs. Neviens, kurš būtu centies visu vērst uz labu. Jā, strādāja cītīgi. Jā, vairoja bagātību. Jā, saimniekoja. Un nemitīgi centās viens otru pavest un izmīlēt.

Ja kaut viens no tēliem būtu saņēmies, tad varētu saprast par ko stāsts. Bet tā- ņuņņas! Nav pat iespējas līdzi just vai ienīst kādu tēlu. Visi tā pieslīpēti bailēm un nelaimēm, ka nav kur aizķerties.

Vajadzētu atrast arī ko labu, bet tas būs pagrūti. Vismaz man šobrīd liekas, ka pat neiespējami. Jācer uz nākamajām grāmatām.

Grāmatas vērtējums: 3/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.