Nosaukums: Deloveja kundze.
Autors: Virdžīnija Vulfa
Izdevniecība: Daugava
Gads: 2003
LPP: 198

Virginia Woolf- Mrs.Dalloway ., 1925.
Tulkojums latviešu valodā- Ingūna Beķere

Par grāmatu-
Deloveja kundze rīko svinīgu pieņemšanu savās mājās un ielūdz uz to gan augstus viesus, gan ne pārāk labi ieredzētus radiniekus. Atnāk arī viens otrs neuzlūgts un sen neredzēts. Un katrs no viņiem Deloveja kundzei raisa pārdomas un atmiņas. Gluži tāpat kā viņiem Deloveja kundze.

Grāmatas lasīšanas izvēle bija pavisam vienkārša- bija plauktā un bija dzirdēta. Tā kā autore ir ierindota klasiķu augstākajos plauktos, tad skaidrs, ka jālasa vien ir. Un tā kā grāmata ir plāna, tad nebaidīja arī iespējamā nepatika.

Klarisa Deloveja cenšas būt visur un vienmēr labākajā formā- smaidīga, labu iespaidu rādoša, sabiedriska un sapucējusies. Viņa pārdzīvo, kad pie viņas ierodas sens draugs un pārsteidz viņu pirms viesību steigā. Pie tam pielabojot savu kleitu. Bet draugam tas nav svarīgi- viņam būtiski ir redzēt Klarisu, jo viņš par viņu domā.
Arī Klarisai ir domas par savu izvēli pagātnē- kāda viņa būtu, ja nebūtu Ričarda Deloveja kundze? Kāda būtu viņas dzīve? Kādi viņas bērni? Redz, Selijai ir veseli pieci dēli. Pīters iemīlējies indietē. Pie tam precētā. Bet Deloveja kundzei nav laiks domāt- stundas iet un jāgatavojas viesībām. Tur būs jāspīd, jārunā un labi sevi jāparāda.

Šoreiz grāmatas plānums mani neglāba- lasīju ar mocībām un nekādi nevarēju saprast autores domu gājienu par vienu vai otru notikumu. Likās, ka romāns ir rakstīts tieši ne man.
Var jau būt, ka pa vidu maisījās zināšanas par autores slimību un traģisko likteni. Un tā vien visu laiku gribējās paša nesapratni norakstīt uz kaut ko no autores dīvainā stāvokļa. Zinu, ka nav pareizi, bet tik kliba lasīšana man sen netika piemeklējusi.

Jā, pāris brīžus aizrāvos ar tēlu emocijām un domām, bet tas bija pārāk epizodiski. Laikam pie vainas romāna pārāk nesteidzīgā gaisotne, kur nekas nenotika un virzība uz priekšu notika tikai pateicoties piefiksētajām stundām un pulkstenim.

Šoreiz neesmu spējīgs ne saskatīt kaut ko ieteicamu, ne arī ko vērtīgu. Saprotu, ka nostājos pret klasiku, bet tā nu šoreiz sanāca- varbūt nebija pareizais dvēseles stāvoklis vai prāta briedums. Jo lasot tulkotājas pēcvārdu, redzu, ka daudz ko esmu palaidis garām un nepamanījis.
Pagaidām gan neredzu vai un kad būs tā diena, kad mēģināšu dot grāmatai otru iespēju. Varbūt jāmēģina cits Virdžīnijas Vulfas darbs?

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.