Nosaukums: Atmiņas par maniem dienesta laikiem.
Autors: Juris Barkāns.
Izdevējs: Medicīnas apgāds.
Gads: 2001
LPP: 148

Par grāmatu–
Jura Barkāna atmiņu stāsts par dienestu vācu armijā un pavadīto gadu ieslodzīto nometnē Moršanskā.

Šī bija otrā grāmata (pēc Edgara Aizstrauta atmiņām) par leģionāra atmiņām un dzīvi Sibīrijas nometnē.
Šoreiz nometnes dzīve tika attēlota stipri mazāk, bet tāpat varēja skaudri izjust, kā tika lauztas jaunu cilvēku dzīves un veselības. Gada laikā no stipra un veselīga cilvēka uztaisa distrofiķi ar kaitēm, kas atstāj pēdas uz visu turpmāko dzīvi.

Grāmata sākas ar 1943.gada 17.maiju, kad nule beigušo ģimnāzistu iesauc reiha darba dienestā. Tā viņu un citus jaunos latviešu puišus vairāk vai mazāk nodarbina dažādos darbos un uzdevumos no sākuma tepat Ķemeros, tad vēlāk uz Vāciju un tā pamazām treniņus un apmācības nomaina gatavošanās doties uz fronti, jo padomju karaspēks strauji virzās uz priekšu. Pēc dažām kaujām autors jau tiek piekomandēts 19. Latviešu SS divīzijai un sākas cīņa par Kurzemi. Izbrīnīja, ka frontē vācu pusē bija diezgan liels bardaks- vismaz autors bieži minēja, ka nepienāk pavēles, nav skaidru rīkojumu utt. Var jau būt, ka zaudētāju pusē tā mēdz gadīties un te nelīdz arī izslavētā vācu kārtība.

Interesanti bija lasīt tieši par cilvēcīgo pusi- kurš varonīgi cīnījās, kurš pašsavainojās, lai tikai tiktu prom no frontes, kurš vēlāk nometnē Žagarē un Moršanskā zaga un zaudēja cilvēcību.

Uzrunāja autora vārdi grāmatas beigās:
”Viens dzīves posms atkal ir noslēdzies. Grūts, tik grūts, ka nevar aptvert, kā tas ir izturēts. Tā bija laba skola, dzīves skola. Es zinu, ka neesmu zadzis, neesmu bijis lopisks, es zinu, ka visu šo laiku esmu bijis tomēr cilvēks. Es neesmu izgājis no šīs skolas sliktāks kā bijis.”

Lūk, šis laikam ir visgrūtākais ikvienam cilvēkam- pēc visām tā šausmām tomēr palikt cilvēkam, un nepalikt sliktākam kāds biji pirms tam.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.