Valsts valodas likums. 24.pants. (2) Valsts nodrošina valsts valodas politikas izstrādi, ietverot tajā latviešu valodas zinātnisku izpēti, aizsardzību un mācīšanu, sekmējot latviešu valodas lomas palielināšanu tautsaimniecībā, kā arī veicinot indivīda un sabiedrības izpratni par valodu kā nacionālu vērtību.

Pastkastītē bija iemesta politiska reklāma no viena politiska veidojuma, kur viena puse bija aprakstīta latviski, bet otra- svešvalodā. Noliku to nostāk, lai sakrāj vēl dažus eksemplārus. Netaisīšu taču vienas lapeles dēļ blogā ierakstu.
Bet šodien, pārcilājot papīrus, vēlreiz aplūkoju šo skrejlapiņu. Un aizdomājos. Kāpēc joprojām nav likuma, kas aizliegtu politisko aģitāciju svešvalodā? Kā nekā likumi paģēr, ka vēlēt var tikai pilsoņi (jā, pašvaldību vēlēšanās arī ES pilsoņi, bet tāpat te krievu valoda būtu lieka) un arī ievēlētajiem jāzina valsts valoda augstākajā līmenī.

Tad nu jautājums paliek- kāpēc joprojām pieļaujam aģitāciju svešvalodā?

Varbūt nopietni, varbūt mazāk nopietni, bet šī būs rakstu sērija par mūsu vienīgo valsts valodu ikdienā- pastkastē, reklāmās, plakātos, sarunās, iestādēs, veikalos, …