Deportācijas vagona kapitālais remonts, jeb kā iešņaukt 30 taukšķus.
Pēdējo mēnesi publiskajā telpā aktīvi tiek skandēts, ka deportācijas vagonam (tas, kas Torņakalna stacijā) nepieciešams kapitālais remonts. Visu laiku viņš tiek aplāpīts un pielāpīts, bet tā kā savu atdzimšanas kapitālo remontu tas pieredzējis vien 1996.gadā, tad tagad jau ir nonācis tik tālu, ka apmeklētājus tam tuvumā vairs nelaiž. Jo varot kaut kas noplīst, iegrūt vai visādi citādi sanākt gauži.
Lai nesanāktu nevienam gauži un vispār uzturētu to pie dzīvības, Okupācijas muzejs, atsaucoties uz gudriem cilvēkiem, prasa 30000 eiro (arī te lasīt). Sākumā prasīja 20000, bet laikam saprata, ka lieks desmitnieks pa virsu neskādēs.
Tā kā man gan tas 20000, gan jo vairāk arī 30000 likās stipri pārspīlēts, tad ņēmos gudrot kur šo naudu grūdīs. Un galvenais- kurš tāmēja? Pirmajā acu uzmetienā sāk likties, ka bezsaimnieka mantai (pēc paša muzeja teiktā) mēģina pieplusot papildus vērtību, lai gruntīgāk ierakstās bilancē un līdz ar to arī gruntīgāk var prasīt izdevumus nākotnē.
Bet, ko tur gudrot- jāmēģina ar cipariem atrast to, kas būtu 30000 eiro vērts.
Vienkāršošu un pieiešu tai lietai vienkārši, no sērijas- še, Uldi, vagons, un saved to kārtībā. Tad nu mēģināšu uz papīra savest to kārtībā.
Sāku ar to, ka sameklēju internetā vagona dažādas bildes- tā, lai būtu vizuālais priekšstats. Tad sameklēju divasīgā vagona specifikāciju (man galvenais tikt pie izmēriem). It kā ar to pietika, lai sāktu uzskaitīt vajadzīgos materiālus.
Ja pareizi saprotu, tad vagona bēda ir koka detaļās un metāls ir puslīdz lietojamā stāvoklī. Tad nu izejot no šīs informācijas pieņemu, ka būs vajadzīgs sekojošais:
1.Nokrāsot skārda jumtu.
2.Nokrāsot metāla konstrukcijas (ribas grīdā, sienās).
3.Apšūt ar dēļiem un tos nokrāsot.
Vairāk jau nekā tur darāma nav. Protams, veco dēļu noņemšana un šur un tur metāla paskrāpēšana ir pašsaprotama.
Tad nu sākam ar krāsām.
Lai nevajadzētu ķēpāties ar buvanolu, un, kā jau minēts- budžets ir paliels (lasi- ņemam to, kas dārgs un lētākos variantus īpaši nemeklējam) , tad ņemam Hammerite krāsas un grunti. To tad arī izmantosim gan jumtam, gan pārējām metāla konstrukcijām.
Jumts ir apmēram 20m2. Krāsas patēriņš ir 1l uz 5m² un grunts patēriņš ir 1l uz 12m². Cena par 0,5l bundžu ir tuvu pie 9 eiro. Uz 20m² vajadzēs 4l krāsu un 2l grunti. Kopā sanāk 12gab 0,5l bundžu: 12gab x 9 eiro=108eiro
Teiksiet, ka vajag krāsot divreiz? Labi, piemetam pie 108 eiro klāt vēl otras krāsas tiesu- 72eiro. Tad kopā būs 180eiro.
Ar jumtu tikām kārtībā.
Tālāk krāsojam atlikušo metālu- grīdas sijas, ribas uz sienām un droši vien arī jumtā. Te ar precizitāti grūti, tāpēc ņemam uz aci- kopā metāls varētu būt … ai, labi- 20m². Ņemam to pašu ciparu, kas jumtam- 180eiro.
Metāls mums ir nokrāsots un varam ķerties pie koka.
Vagonam ir četras sienas, grīda un jumts. Plus vēl divas durvis.
Kā rāda cipari internetā (un salīdzinot ar vagona bildēm tā varētu arī būt)- vagons ir 644cm garš, 278cm plats un 282cm augsts.
Tad nu ejam uz PATA kokmateriāliem un ņemam collīgus dēļus sienām, jumtam un durvīm. Varbūt kļūdos, bet, manuprāt, neko vairāk par zāģētiem dēļiem te nevajadzētu. Netaisīs taču no vagondēļiem!
Lai būtu izturīgāki, tad ņemsim impregnētos. PATA kokmateriālos redzam, ka šādi 25×150 dēļi maksā 1.40 tekošā metrā. Triviāli ņemot un saskaitot bildē dēļus vagonam, redzam, ka ir 17 dēļi katrai sienai.
Garākā siena bez durvīm paņems 17 dēļus (4m garus). Gala sienas paņems ar 17 dēļus (3m garus).
Vienkārši saskaitot- garākās sienas dēlis izmaksā 5.60eiro/gab, bet īsākās- 4.20eiro/gab.
Tas nozīmē: 17 x 5.60= 95.20eiro (divām sienām 190.40eiro) un 17 x 4.20= 71.40eiro (divām sienām 142.80eiro).
Jumtam vajadzīgi nepilni 20m². Tas būtu apmēram 130m tādu pašu dēļu. Naudas izteiksmē- 182eiro.
Vēl abas durvis. Tām tieši tāpat saskaitām dēlīšus (atkal 17gab) un līdz ar to redzam, ka vajadzīgi 17gab 3m dēļi katrai no durvīm. 17gab x 4.20eiro= 71.40eiro (abām durvīm kopā 142.80eiro).
Kā pēdējo ņemam grīdu. Lai būtu smalkāks atvēziens un neviens nekristu cauri, tad ņemam 40mm grīdas dēļus (turpat Patā) pa 34.40eiro/m². Mums vajag nepilnus 20m²- kopā tas būs 688eiro.
Saskaitot kokus kopā iegūstam:
Sienas: 333.20eiro
Jumts: 182eiro
Durvis: 142.80eiro
Grīda: 688eiro
Kopā: 1346eiro.
Nākamais solis būtu kāds koka apsmērēšanas līdzeklis. Kā ejošākais ir Pinotex.
Te ar varam atļauties lieku greznību un visupirms gruntēt (Pinotex wood priemer), tad ar krāsot.
Pinotex grunts patēriņš ir 6 līdz 8m² uz l.
Kopā sanāk:
Grīda- 18m² (3l)
Griesti- 18m² (3l)
Sienas un durvis- 53m² (9l)
Tā kā jāapstrādā abas puses, tad šos 89m2 reizinām ar divi (180m²) un redzam, ka kopā vajag 30l.
10l pinotex spainis maksā 46.12eiro. Pa trim būs 138.36eiro.
Tāpat daram ar pinotex krāsu (Pinotex classic AE), tik te cena par 10l spaini ir 57.41eiro. Pa trim- 172.23eiro.
Kopā pinoteksēšana izmaksās 310.59eiro.
Kā pēdējais vajadzīgais ir skrūves. Ņemsim M6 bultskrūves 40mm- cena tām par 200gab ir 12eiro. Ar 600 vajadzētu pietikt (36eiro). Uzgriežņu cena ir ap 0,02eiro/gab (600 x 0,02= 12eiro).
Kopā 48eiro.
Te laikam mans diletantiskais aprēķins jābeidz, jo īsti neredzu ko tur vēl vajadzētu. Jā, varētu ierēķināt otas, rullīšus, skrāpējamos rīkus, urbjmašīnas, slīpmašīnas,… bet kaut kas jau no tā visa katram meistaram saimniecībā ir. Citādi šādi var sarakstīt vēl pārdesmit lappuses.
Tāpēc pietiks un skaitām visu kopā.
Krāsa-141.30eiro
Kokmateriāli- 1346eiro
Pinotex- 310.59eiro
Skrūves- 48eiro
Kopā sanāk 1845.89eiro.
Labi, apaļojam līdz 2000eiro (ar otām, rullīšiem un jaunu darba apģērbu).
Varētu tos atlikušos 28000 norakstīt kā samaksu par darbu, bet… jo ilgāk skatos uz to vagonu, jo vairāk liekas, ka četru cilvēku brigādei tur vairāk par nedēļas nogali nav ko darīt. Pie nosacījuma, ja dēļus nopinoteksē iepriekš.
Tāpēc…. tāpēc man būtu interesanti redzēt šo tāmi par 30000eiro. Es saprotu, ka es uz šo vagonu skatos ar nepareizu skatu un neprofesionālu aprēķinu (noteikti kaut ko esmu izlaidis, pazaudējis cm konkrētam vagonam un kaut ko nepieskaitījis vai nepierēķinājis rezervīti), bet skatoties, ko citi piedāvā paveikt par 30000 (mazas mājas, pirtis, šķūņi), tad tas vienkāršais vagons šķiet mazliet, nu, kādas desmit reizes, pārcenots.
Sava daļa laika un pūļu aiziet visādu papīru smērēšanā, projekta vadībā utml. Bet, jā, tādu tāmi ļoti gribētos redzēt.
Es gan nespēju iedomāties to vagonu ar jauniem dēļiem. Bez tiem baltajiem, noskretušajiem uzrakstiem vagons nešķistu īsts.
Nu ja viņi tāmē ieliks administratoru, preses sekretāri, apsargu un šoferi, tad jau pietuvosies tiem 30000eiro :)
Dēļi būs jauni, bet ar krāsojumu tiem var ”piedzīt” vecumu. Un baltos uzrakstus ar var uzgleznot (trafarets no līmplēves un bikucis baltas krāsas).
Kungi, jūs runājat par šķūnīti grābekļiem vai par vēstures pieminekli?
Vēsturiskus artefaktus remontē, izmantojot tādus pašus materiālus, metodes kā oriģinālu. trešdaļa summas te aizies izpētē vien, lai noskaidrotu, kā sagatavoja un piesūcināja dēļus u.tml.
Pinotex tur vispār pat tuvumā nedrīkst būt.
1996.gadā šo pašu vagonu uztaisīja gandrīz no nulles. Gan jau saglabājušies visi pētījumi (ja maz bija).
Ja 1996.gadā izmantoja ’41.gada dēļus un krāsas, tad cepuri nost. Ja nē, tad vai varam runāt par ”artefaktu”?
Un ja Okupācijas muzejs visus šos gadus vagonu lāpīja, tad jājautā- ar ko? Ar artefaktu krāsām un piesūcinātājiem?
P.S.
Pinotex te lielu lomu nespēlē.
kā jau te norāda – bet izpētei??? vienalga, kādai. jāpēta būs.
Aha, un parlamentārās izmeklēšanas komisijai ar.