bišu maize
Vakar, pateicoties Ainaram, pirmo reizi tiku pie bišu maizes. Produkta, par kuru iepriekš biju tikai dzirdējis, ka tāds ir, bet līdz redzēšanai un garšošanai vēl nebiju ticis. Tagad šis robs manā biogrāfijā ir aizpildīts :)
Parastam cilvēkam vārds ”maize” asociējas ar maizes kukuli, no kura var nošņāpt kārtīgu šķēli. Vārdu salikums ”bišu maize” man pirms tam likās ka tas ir no ziedputekšņiem vai medus šūnas sapresēts kāds našķis vafeles vai šokolādes batoniņa formā. Jo vēl gadus četrus vai piecus atpakaļ, par šādu veidojumu nekas nebija dzirdēts (vismaz nebiju piefiksējis).
Ainars jau nedaudz ieminējās par šīs maizes sagatavošanu, bet labprāt palasītu viņa blogā kādu pamatīgāku rakstu par un ap bišu maizi, tā teikt- lai ne tikai būtu pagaršojis, bet arī saprastu ko esmu garšojis :)
Tā kā mājās bija vēl burciņa ar ziedputekšņiem, tad ņēmos degustēt, kurš no šiem abiem labāks (nez vai vispār drīkst šos abus tā vienkārši salīdzināt?). Abi ir labi, bet man tomēr tā maize labāk iet pie sirds. Nevaru pateikt, kas tajā granulveidīgajā maizē ir labāks, bet laikam ir tā kā latvieši saka- piedūrās.
Pie reizes pāris bildes pilnīgākai ainai.
Prieks, ka garšoja.:) Jāpabrīdina, tikai ka šī manta ir vitamīnu un fermentu bumba – nav ieteicams lietot vakarā, bet no rīta. Kaut gan…, dažreiz varbūt noder arī vakarā:)
Kaut kad noteikti par šo vēl vienu brīnumlietu no bišu stropa uzrakstīšu. Tad gan vēl nedaudz jāiedziļinās šajā tēmā -jāpastudē grāmatas, forumi un žurnāli, jānofotografē pati kratīšanas mašīna (pašam man nav, dodu kratīt citam). Tāpēc tas nebūs ātri, bet ceru, ka šogad :)
Ok, gaidam rakstu :)