auto košanās
Laikam pārlieku bieži man sanāk pieminēt ar auto saistītas lietas, bet ko padarīsi- patīk dalīties ar Jums savos iespaidos. Nedomājiet, ka es katru epizodi uzreiz speru laukā, es ciešos. Ticiet man- ciešos, un tikai reizumis ierakstu kādu rindkopu. Laikam nāksies ieviest jaunu sadaļu par auto notikumiem :)
Kas tad nu atkal? Nekas īpašs- piedzīvoju mēģinājumu samērīties ar loc… ar auto uzrāvienu, jaudu, potenci vai kānukatrstosauc.
Ievads situācijā- stāvot pie luksofora sarkanā signāla divi autiņi blakus, katrs savā joslā. Iedegās dzeltenais un nu spiež pa pedāļiem, lai izrautos līderos, kurš būs ātrāks, jaudīgāks, smukāks un šķīstāks.
Atzīšos, man tas sanāca pavisam netīšām- biku steidzos un pie dzeltenā uzsāku braukt. Nezinu vai sanāca ātrāk kā citas reizes, bet pamanīju, ka man blakus joslā viens mēģina apsteigt. Tā pati mašīna, kas stāvēja man blakus krustojumā pie sarkanā signāla, cenšas parādīt, ka ir labāka, ātrāka utt. Tās automašīnas (tas bija chrysler) šoferītim šie centieni izskatījās izmisuma pilni un smieklīgi. Aš palēkdamies centās tik man garām, bet nekādi nesanāk. Vēlme ir, bet draudziņš (es domāju mašīna) šoreiz pievīla. Jā viņš tika garām, kad es jau braucu uz 55 (resp., maksimālais atļautais). Nu skaidrs, kādam vienmēr ir jāsteidzas vairāk par tevi, tas jau it kā ir zināms, tāpēc nepievērsu šādam lēcienam uzmanību.
Kādu brīdi braucot aiz šā autiņa (vajadzēja visiem pārkārtoties vienā joslā), pie nākamā krustojuma šis speciāli pārkārtojās blakus joslā, lai atkal mēs abi būtu pie luksofora blakām. Laikam puikam kremt, azarts vai aizskarta pašcieņa. Nu ko lai saka, es esmu gonkošanas pretinieks, kur nu vēl uzķertos uz šādām provokācijām- mierīgi sagaidīju zaļo signālu un cik vien mierīgi varēju turpināju braukšanu. Lieki piebilst, ka kraislerīts jau pie dzeltenā signāla bija nomainījis stūri uz mazo sporta stūrīti, uzlicis kasku, baltā pilota šalle un aiziet- pa pedāļiem.
It kā varētu teikt, ka viss beidzās- kraislers aizbrauca, vairāk nesatikāmies un lūk, arī pasaka ir galā. Tikai palika viens mazs jautājums- kāpēc vajag pie luskofora mēģināt pierādīt pilnīgi svešiem cilvēkiem, sava auto pārākumu pār viņējā (muļķībām par adrenalīnu neticēšu)?
Īstie skrieties kārotāji uzsāk braukt tikai pie zaļā, kā sacensībās. Ja uzsāk pie dzeltenā, tad vienkārši steidzīgais.
a kur pazuda komentārs? :S
nezinu, citreiz tieku pie ruļļiem, patīk ar džekiem paspēkoties.
Pilnīgi piekrītu purvainim. Tie, kas uzsāk pie dzeltenā ir vienkārši smieklīgi. Es parasti no zaļā tādus uzvelku. Un vēl – skrieties ar sapuvušiem šrotiem arī ir smieklīgi.
purvainais- tad tas bija steidzīgais :)
Salaveci- komentāri nekur nepazūd. Arī moderācijā neviens koments negaida. Ja tut ņipričom!
Melnā Mamba- un ja pie blakus ruļļiem sēž tante? :)
Atbilde ir paslēpta tavā jautājumu, jo vajag parādīt, ka tev ir krutāks autiņš par to svešo cilvēku, tāpēc arī ir jāsacenšas.
Ir tur adrenalīns, ir . Man vismaz agrāk bija, kad man bija 1,6 un 1,8 mašīnas. Tad cītīgi taisījām streetrace. Un bija interesanti. Jo adrenalīns jau rodas ne tikai no izbraukšanas no starta – dragreisos ar to arī adrenalīns beidzas. Vēl tev ir jābaidās no akliem pingvīniem un zaļiem policistiem , no tramvajiem un vienmēr visur esošiem VW passat…
Tagad jau laiks pagājis,ir bijuši oficiālie dragreisi, dzinējs ir 4+ litri, ateps kārba, radardetektors – vairs nav interesanti. Kaut gan reizēm sanāk vienalga ar kādu pastiept, kas gan vairāk atgādina “ierādīt vietu”.
Es domāju, tas kādam ir, bet kādam nav. Jo atcerējos – man te vienreiz sanāca braukt ar darba Opel kombo – bija atkal vecās sajūtas – es pie luksoforiem cīnījos par metriem, kaut gan neviens ar mani necīnījās. Bet ja būtu pagadījies kāds tāds pats?
Ja pie blakus ruļļiem sēž tante tad ir ignore. Ar sieviešu kārtu nav interesanti. Tavs raksts man lika aizdomāties, ka kādus 5 mēnešus nēesmu braukusi. Baigi.
tūlīt atnāks Jēkabs, un pateiks, ka tu esi agresīvs postpadomju sociopāts.
man kautkā pēdējo gadu laikā skriet gribētāji pie luksoforiem nav gadījušies. agrāk pašam bija interesanati ar 2.8 šarānu pie luksofora vienādi uzsākt braukt ar kādu agresīvāku mersi vai bembi, un līdz nākamajam krustojumam braukt blakus ar vienaldzīgu mr.Bīna seju :) vēl ir tāda interesanta kategorija, kas ļoti steidzas – es katru dienu braucu uz rīgu, un ik pa laikam gadās kāds nervozais, kurš sež astē un dīdās, un Baltezerā mēģina paspraukties garām pa labo pusi, ja nesanāk, tad no aizmugures dusmīgi midžina… un kad beidzot ir brīva pretējā josla lepni apdzen un aizlido! bet pie pirmā luksofora Juglā es mierīgi viņam piebraucu blakus un uzsmaidu ;)
mcenroy: tieši otrādi- es jau neskrienu un nemaz nedomāju to darīt :) Vienkārši šoreiz pavisam nejauši sanāca ātrāk un straujāk uzsākt.
es jau arī nemaz neapgalvoju ka tu skrien :)
Es to tāpat vien teicu- lai Jēkabi nesāk apsaukāties :)
McEnroy, tu par Jēkabu iedo linku, lai visi saprot, ka ir arī tādi cilvēki. Latviski viņus varētu nosaukt par autobirokrātiem. Es personīgi uzskatu, ka tikai tādu (tos, kas nemāk braukt, bet to apzinās un mācās neskaitīsim – viņi iemācīsies un viss būs Ok) cilvēku dēļ arī notiek 75% korķi un 25% avārijas. Ko var gaidīt no keksa, kurš ne tikai uzsmaidīs citam šoferim pie luksofora, bet pat stāvot sastrēgumā tur uz stūres abas rokas! Ja nav radošas pieejas šai lietai, tad nav. Pazīstu cilvēkus, kuriem mašīnas arī ir tikai pārvietošanās līdzeklis, bet viņi lieliski saprot, ka ne jau viņi var spriedelēt par šitām lietām – parasti viņi stāv nomaļus un smaida par to, ka “tie šoferīši cepjas”. Un tas ir pareizi.