Ar apbrīnojamu regularitāti no dažādiem avotiem ”izlec” dažādi negatīvi epiteti par mūsu valsti. Kādam tā nepatīk, tāpēc savos rakstos dēvē ar mazo burtu- ”latvija”. Citam atkal ”uz šo valsti ir uzlikt mīksto” un ”jātinās prom”. Vēl kādam gribas iepīt ”w” valsts nosaukumā, kuru tīši raksta ar mazo burtu- ”latwija”…

Tādu negāciju ir diezgan daudz, bet kronis ir Latvijas dēvēšana par banānu republiku! Saprotams, ja to darītu konkurenti, ienaidnieki utml nelabvēļi, bet paši latvieši!? Latvijas iedzīvotāji!?

Pēc tādiem pašmāju raksturojumiem varētu spriest, ka patiešām esam ”reņģēdāji” un dzīvojam ”muļķu zemē”. Skumji, bet tādas domas uznāk lasot un dzirdot latviešus šādi izsakāmies.

Lai gan varam domāt arī no otras puses- varbūt nevis valsts ir vainīga, bet gan runātāji? Šī taču nav muļķu zeme un banānu republika, bet gan brīnišķīga valsts ar brīnišķīgiem iedzīvotājiem, starp kuriem daži (labi- vairāk kā daži) ir muļķi (ja jau tā apzīmē savu valsti, kurā paši dzīvo) un mērkaķi (garšo banāni).
Var saprast, ka daudziem savas dzimtenes mīlestība nav ieaudzināta un ir nācies vilties valsts pārvaldē, bet šādu nicinošu apzīmējumu lietošanai nav nekāds sakars ar veselo saprātu. Iedzīvotāji ir valsts sastāvdaļa un viņi paši var veidot savu valsti tādu, kādu viņi vēlas- jebkuram valsts pilsonim ir dota šāda iespēja. Ja šo iespēju nemāk vai negrib izmantot, tad nevajadzētu arī vemt žulti.
Mūsdienās ir diezgan daudz iespēju mainīt savas un valsts attiecības, ja līdzšinējās liekas sevi izsmēlušas- var dibināt partiju un iesaistīties politikā, veidot nevalstiskās organizācijas, iesniegt ieteikumus un priekšlikumus utt. Kā redzams, tad iespējas ir, tikai vai tās izmantos cilvēki ar tik zemu valstisko pašnovērtējumu? Vai viņi būs spējīgi sadarboties ar iepriekš nicināto un pelto?

Varbūt pirms kliegt uz savu Dzimteni, derētu kritiskāk aplūkot savus padarītos un galvenais -neizdarītos darbus/pienākumus pret savu valsti, lai nevairotu antipatriotisko banānēdāju rindas?