Grāmata- Kalpones stāsts.
Nosaukums: Kalpones stāsts.
Autors: Mārgareta Atvuda
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
LPP: 368
The Handmaid’s Tale
Margaret Atvood
1986
Tulkojums latviešu valodā- Alda Vāczemniece
Par grāmatu-
Zemfreda ir Kalpone. Viena no daudzām Gileādas valsts noderīgajām sievietēm. Viņai ir jākalpo savam kungam un savai valstij. Viņai ir jādzemdē bērns un jādodas pie nākamā kunga. Viņa te ir tikai uz laiku. Kamēr izdarīs savu darbu. Vai kamēr būs derīga. Pēc tam viņu izmetīs. Jo viņa ir tikai sieviete.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Mārgareta Atvuda- Kalpones stāsts
Sākšu ar pateicību grāmatu blogeriem, kuri neskopojās ar labiem vārdiem un iedvesmojoties no viņu rakstiem arī es izlasīju šo darbu. Par to viņiem liels paldies. Grāmata ”Kalpones stāsts” ir emocionāli piesātināts darbs ar skarbu klauvēšanu pie lasītāja saprāta un jūtām.
Zemfreda viņa ir tikai pagaidām. Pie cita kunga viņa sauksies savādāk. Viņas īstais vārds ir noglabāts kaut kur dziļi, dziļi atmiņas dzīlēs, kas reizumis uzpeld kā no jauna uzplēstas rētas sāpes. Sāpes, kas, neskatoties uz iebiedēšanu un pāridarījumiem, viņai atgādina par māti, ģimeni, meitiņu. Par to kā tas viss tika zaudēts.
Te nebija ”tas sākās pamazām”. Te viss bija vienā naktī- hops, un sievietes kļuva kaut kas mazāks par cilvēku. Faktiski viņas kļuva priekšmeti, kuriem Komandieriem līdzīgi vīrieši meklēja un atrada pielietojumus. Ja pēc visām ķīmiskām un kodolkataklizmām biji vēl auglīga, tad tu biji Kalpone- staigājoša surogātmāte, kuru ritualizētā dzimumaktā vīrieši kopā ar savām Sievām mēģināja apaugļot. Citas bija Martas- tādas kā ķēkšas un kalpones. Tantes bija tās bargās audzinātājas un tiesu spriedējas, bet visas pārējās tika sūtītas uz Kolonijām- strādāt uz lauka vai vākt ķīmiskos atkritumus. Lieki piebilst, ka nevienam nerūpēja cik ilgi viņas tur izvilks savu dzīvību. Sievietes kā nekā. Un sieviešu dalījums šķirās viņām lika arī attiecīgi ģērbties- lai visi redzētu un saprastu kādas funkcijas tu pildi.
Bija arī tādas un tādi, kuri mēģināja pretoties, bet tam jau bija domāta Acs un diezgan novienkāršota pieeja tiesāšanai- cilpa kaklā un viss.
”Kalpones stāsts” ir skarba pasaka pieaugušajiem par to kā būtu ja būtu. Ja būtu ļaužu masas, kuras būtu viegli salauzt un tikpat viegli kontrolēt. Neko jau daudz nevajag- dieva vārdu priekšā un šautenes stobru … no muguras.
Un ja pēc grāmatas izlasīšanas, paskatās kā viens otrs mūsdienās mēģina šādu, it kā nevainīgu un, kā apgalvo- pat noderīgu, principu ieviest dzīvē, tad paliek baisi. Un šādā brīdī sajūti Kalpones stāsta rūgtākās garšas.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Laikam visi lasa blogerus- bibliotēkā kopš Jaunumu dienas pērnajā ceturtdienā jau sastājusies až 14 dvēseļu liela rinda. Bet tas tomēr ir labāk, nekā ar Ēnu vīru. Nekādi nevarēju saprast mīklaino piezīmi “meklējamais dublikāts” katalogā,līdz bibliotekāre kaunīgā balsī paskaidroja, ka to viņiem Jaunumu dienā nospēruši no plaukta. Tā gadās…
14 degunu gara rinda! Oi, tad jau gads jāgaida. Vai jāskrien uz citu bibliotēku- būs ātrāk :)
Izlasās arī 14 lasītāju rinda (uz Nāras saucienu jāgaida joprojām, un par Zemgalieti vispār nerunāsim).
Stāsts sākas tā palēnām un bez jebkādiem paskaidrojumiem- uzreiz jāiebrauc situācijā. Vispār loģiski- ja rakstītu par mūsdienām, tad jau arī nesāktu apcerēt visu pasaules vēsturi. Pamazām vien jāsalasa no atmiņu drupačām- kas, kā, kad, kāpēc… nu, ar “kāpēc” ir drusku grūtāk. Pagrūti piesiet pie mūsdienām- cik tālu pašlaik ir tas brīdis, kad dzīve noiet (noies?) šķērsām. Šādas tādas pazīmes jau ir…
Drusciņ samanāma atblāzma no Triumfa kopas un Deivija.Un “es stāstu jums, tātad jūs esat”- glābiet! nu, kur, kur, kur tas tikko bija? Pavisam nesen lasīju, taču ne Marsietī???
Pagrīdes pretošanās kustība rodas vienmēr- tas ir neizbēgami. Nezinu tikai, vai šāda doma ir mierinoša vai biedējoša.
Lietuviešu tautas dziesmas un profesors vārdā Centis- hmm, hmm.
Tikai ziņkāres pēc- kas ir Zemfira?
Marsietī bija ”Es esmu sūdos līdz ausīm” :)
Tas Tavs citāts vairāk izklausās pēc kaut kā postapokaliptiska.
Kāpēc jautājums par Zemfiru? (ir tāda krievu dziedātāja)
…ir tāda krievu dziedātāja, jā… un zem kā viņa ir? :)
Tas- ja es jums stāstu, jūs esat- trāpījās kaut kur pavisam nesen, laikam taču kādā no jaunajām grāmatām. Miglaini šķiet, ka tas bija kāds puisis, kas rakstīja dienasgrāmatu, nezinādams, vai to būs kam lasīt. Paga… nupat nāk prātā… varbūt tomēr ne no jaunajām grāmatām, vajadzēs vēlreiz iemest aci Deivijā, varbūt tas no turienes.
Jo vairāk par to citātu domāju, jo vairāk liekas, ka ar esmu lasījis/dzirdējis vēl kādā grāmatā.
Var jau būt, ka tas ir tikai kaut kāds iztēles saduļķojums, jo citāts labi piestāv jebkurai [post]apokaliptiskai grāmatai :)