Grāmata- burbulis.
Nosaukums: burbulis.
Autors: Anderss de la Mote
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
LPP: 401
[bubble]
Anders de la Motte
2012
Tulkojums latviešu valodā- Dace Deniņa
Par grāmatu-
Noslēdzošā daļa [geim] triloģijai.
HP uz pēdām ir nākusi policija. Un tas nav tikai tāpēc, ka viņš ir kaut ko savārījis kādu laiku atpakaļ- šoreiz viņš ir valsts meklētākais terorists nr 1. Neskatoties uz apsūdzībām, HP ir cieši apņēmies izjaukt Spēli uz visiem laikiem.
Rebeka, HP māsa, nesekmīgi mēģinot sazināties ar savu brāli, saprot, ka arī viņas dzīvē ienākusi Spēle un viņai jāizlemj- cīnīties vai padoties? Sarkanu vai melnu? Yes or No?
Saite uz izdevēja mājaslapu- Anderss de la Mote- burbulis
Ar triloģijas noslēdzošo grāmatu ”burbulis” noslēdzās arī Henrika Peteršona jeb HP piedzīvojumi. Šoreiz viņam no Spēles tika uzdots tikai viens uzdevums. Viens, bet pamatīgs. Bet HP spītīgi nolēma turpināt savu ieceri- iznīcināt Spēles vadītāju un visu spēli paraut viņam līdzi ellē. Vienīgi, kā lai te saprot kurš ir kurš? Un te vēl viņam uzradās palīgi. It kā uzticami, bet tie nemitīgie signāli gan no tālruņa, gan datora, gan… Saprast, kam uzticēties te nevar pats HP, kur nu vēl lasītājs.
Un lasītājam šeit ir jātur acis vaļā, jo jāseko ne tikai pamatīgi savērptajam notikumu virpulim, ko sacēlis HP, bet arī viņa māsai Rebekai, kura šoreiz ir ja ne galvenajā lomā, tad droši ka līdzvērtīga ar HP.
Grāmata ”burbulis”, kā jau noslēdzošai daļai pieklājas, ir kā finiša spurts skriešanas distancē- pamatīgā ātrumā visi traucas uz finiša karodziņu pusi un neviens i nedomā padoties vai nedaudz ievilkt elpu. Īsti nevar izsekot vai personāži rada tos skrienošos notikumus, vai notikumi liek skriet personāžiem, vai arī vienkārši lasot pats esi ieslēdzis skrienošo ātrumu. Skaidrs ir viens- bilde saprotama paliks tikai tad, kad tiksi līdz ceturtajam vākam. Un tā arī bija. Vienīgā nelaime, ka man, vai nu kaut kas paskrēja garām, vai arī kaut kas nesasaistījās kopā. Bet te nu ir jānopūšas un, lai iztiktu bez priekšā teikšanas, nāksies vien pašam sagremot kur tā nesaiste palikusi.
Gan pēdējā grāmata, gan visa [geim] triloģija (pirmā grāmata [geim] un otrā grāmata troksnis) kopumā atstāja ļoti labu iespaidu- skaidrs, ka autors bija labi iedziļinājies šajos jautājumos un kā galveno cīņas objektu arī bija izvēlējies ne tikai mūsdienās svarīgu jautājumu. Un tas nozīmē, ka arī pēc gadiem šī grāmata būs pārlasāma un aktuāla.
Lai arī daži negludumi sitās acīs, viss likās labi pārdomāts un nobeigts uz labas nots. Tā, lai arī lasītājam pašam paliek vietas un iemesli, ko piedomāt.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
nu nezinu, es gan liktu tikai 6, bet nu tas tā, katram savs
Mjā, nav slikti, ja ir kāds, kurš pūlas tevi pasargāt. Tikai būtu labi, ja viņš arī zinātu- kā, no kā un kāpēc.
Lāga nesapratu HP- reizēm uzvedas kā tīrais pajoliņš, un tad pēkšņi izdod tik satriecošu stratēģisku risinājumu, ka tīri jāpabrīnās. Un paklau- viņš tiešām varēja tik daudz un ātri paskriet? Tāds pīpmanis kā viņš??? Nu, nu…
Šis tas nesasējas, jā. Nu kāda joda pēc tur tās čūskas?
Gari izskaidrojoši monologi- bieži visai neadekvātās situācijās- pieder pie žanra klasikas, protams, ko padarīsi. Bet tomēr kaut kā besīja, īpaši tāpēc, ka nākamās lapas atkal visu mēģināja apgriezt ar kājām gaisā.
Īstenībā ir visnotaļ biedējoši apzināties, ka eksistē cilvēki, kas var izprātot un realizēt tik visaptverošus un komplicētus plānus. Ka ir tādi, kas var izdomāt- skaidrs, jo autors taču izdomāja, un būtu naivi iedomāties, ka viņš šajā ziņā būtu kas unikāls. Vai ir tik bagāti/ietekmīgi/uzņēmīgi, kas var arī realizēt? Baidos, ka to mēs uzzināsim, kad būs jau par vēlu…