Neieslīgstot visos sīkumos, mēģināšu visu tā virspusēji saslaucīt viena tekstā.

Pēdējā laikā par deklarēšanos tiek skandēts daudz un dikti, tā kā gan jau visi par to zina daudz un dažādus sīkumus un knifus. Tā teikt- publika ir izglītota.

Arī es izglītojos. Tiesa, ne īpaši daudz iedziļinoties pašā deklarēšanās būtībā, bet gan faktā, ka jebkurš var piedeklarēties jebkur. Un pat vairāk- pats dzīvokļa vai mājas īpašnieks nemaz nezinās, ka viņam ir kāds deklarēts subjekts. Līdz tam momentam, kad kāda valsts institūcija atsūta uz tavu adresi vēstuli. Adrese it kā ir tava, bet tas adresāts gan neesi tu. Protams, plēs vaļā un skaties. Tad pakasi pakausi un dodies uz pašvaldības iestādi, kur tev laipni paskaidro:
– Jā tāda persona ir piedeklarējusies jūsu dzīvoklī.
– Kā, kāpēc, par ko, kāpēc es to nezinu,…???
– Nu, to šī persona veica elektroniski.

Īsāk sakot- aizgāja uz latvija.lv un piedeklarējās.

Protams, tu negribi svešas personas savā miteklī. Tātad- savāc visādus papīrus (zemes grāmatas, pase, utml) un dodies uz šo pašu pašvaldības iestādi atkārtoti. Tur raksti iesniegumu, ka gribi to tipu izdeklarēt.

Iesniegumu pieņem un laipni paskaidro, ka tagad ir kāds mēnesis jāpagaida- viņi sazināsies ar šo personu un gribēs uzklausīt viņa viedokli. Tā teikt izsūtīs oficiālu vēstuli uz viņa pēdējo deklarēto dzīvesvietas adresi.

…..!?

Jā, tieši tā- atsūtīs vēstuli uz manu adresi, lai arī skaidrs, ka viņa tur nemaz nav un šo vēstuli saņemšu es savā pastkastītē. Formāli likums tiek izpildīts. Formāls ķeksis ieķeksēts.

Pēc šī mēneša viņiem būs sēde, kur viņi šo jautājumu izskatīs un nolems- atstās viņu vai izdeklarēs.

Kāda ir šī stāsta morāle? Nekāda īpašā. Vien jāatceras, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss par nedeklarēšanos paģērē sodu- līdz 250Ls. Un kādam ir izdevīgi nenorādīt savu īsto adresi. Un kāpēc gan neaiziet un neizmantot kādu citu adresi? Tāpēc, ik pa laikam jāaiziet uz latvija.lv un jāpārbauda, kas ar tevi notiek.