Laikam jau virsrakstā minētais vārdu salikums nav īsti korekts, bet man tāds iešāvās prātā sakarā ar pēdējā laikā bieži novēroto parādību- zemnieku (?!) zvanīšanu pie dzīvokļu durvīm lai piedāvātu savus kartupelīšus un dzīvokļu apzagšanu.

Tieši pēdējā laikā gan zemnieki, gan zagļi ir aktivizējuši savas darbības un ne vienu reizi vien pa masu medijiem tiek ziņoti gadījumi, kad aizdomīgi tipi ložņā pa kāpņutelpām, ka kāds ir apzagts un kā sevi pasargāt no zagļu apciemojuma. Uzreiz gan minēšu, ka nekādā veidā es negribu aizvainot zemniekus, liekot tos gandrīz vai vienā katlā ar zagļiem. Visu cieņu pirmajiem un visu nosodījumu pēdējiem.

Vienkārši man prātā ienāca cik viss ir vienkārši- kāds, kurš grib apzagt dzīvokli(ļus), notēlo zemnieciņu un mierīgu sirdi zvana pie visām durvīm. Kurš atver- piefiksē, kas ir mājās (večuki vai spēcīgi mužiki), varbūt pa durvju šķirbu pamana kādu norādi uz labklājību (vai tās neesamību), dzelzs durvju esamību utt. Ja kāds neatver, tad ar piefiksē- varbūt, ka darbā (piefiksē darba laikus), piefiksē, ka visi kaimiņi ar darbā utt. Īsāk sakot- tiek nofiksēta visas mājas visi dzīvokļi. Šādi var diezgan smalku grafiku sameistarot un pēcāk izmantot savās nešpetnajās gaitās.

Protams, var jau kāds atvērt durvis un uz piedāvājumu nopirkt kartupeļus var atsaukties pozitīvi. To pozitīvismu varētu labi noslāpēt ar nereālu cenu- teiksim kādus 70santīmus par kilogramu kartupeļu. Ja arī tā nenostrādā, tad jau var savā mašīnītē nolikt kādus pārdesmit kilogramus kartupeļus acu aizmālēšanā. Vai arī uzlikt normālu cenu ar domu ienest to smago maišeli pircēja dzīvoklī un nopētīt situāciju uz vietas. Variantu ir pietiekoši. Katrā ziņā lieka uzmanība par skādi nenāktu.

Var jau būt, ka es izklausos pārāk tramīgs, bet pēdējā laikā tie zemnieki (precīzāk- kartupeļu piedāvātāji) ir tādi aizdomīgi. Ja agrāk es visiem laipni pateicu ‘’paldies, nē!’’, tad tagad man neliela biznesa dzīta interese (mana uzņēmējdarbība ir diezgan cieši saistīta ar Latvijas zemniekiem), tāpēc tagad es uz šādiem durvju zvaniem vienmēr apjautājos par cenu, par šķirnēm, par vēl šo to. No atbildēm ļoti labi var redzēt, kas ir zemnieks un kurš par tādu tik izliekas. Šodien pat- zvans pie durvīm un tips, kas galīgi neizskatās pēc zemnieka (kamēr atveru durvis šis jau pa trim četriem stāviem paspējis pazvanīt visiem un bļauj man kaut kur no apakšstāva) man piedāvā kartupeļus un ābolus. Uz manu jautājumu par cenām vēl atbildēja, bet par ābolu šķirnēm gan aprāvās. Teicās, ka nezinot, jo tikai palīdzot uttt:

-Kāda šķirne?

-Oi, nezinu, es tik te… tā.. nesu.

-Bet vai vispār vietējie?

-Jā, jā! Mūsu pašu!

-Paldies, nē!

Nebija jau doma kaut ko pirkt, bet kā jau teicu- sportiska interese. Šoreiz trāpījās kārtējais nezemnieks.

Protams, vēl jau pastāv variants, ka onkulis tik pelna- iepērk no zemniekiem pa lēto un tālāk pārdod pa dārgo. Lai jau tā dara un tas nav nekas slikts, ja vien var norādīt, ka tā ir zemnieku produkcija un ja vien nešmaucas ar kādiem lētajiem poļu āboliem. Kaut kā pēdējā laikā diezgan bieži ausīs nāk stāsti par falšajiem zemniekiem, kas uzpērk ārzemju lēto produkciju un tālāk pārdod kā savos laukos audzētu vai no citiem zemniekiem nākušu produkciju. Maigi sakot- nesolīda rīcība.

Lai vai kā ar tiem falšajiem zemniekiem, bet jums es ieteiktu pirms produktu pirkšanas kārtīgi iztaujāt pārdevēju- ja šis sāk minstināties un uz jautājumu par ābolu šķirni sāk stāstīt par palīdzēšanu klibajai sievasmātei, tad labāk nepērciet. Pārāk liela varbūtība uzrauties uz nezemnieka. Jautājumi jau nav sarežģīti- vienkārši uzprasiet no kuras saimniecības, no kura rajona, kāda āboliem šķirne, vai kartupeļi ir miltaini utt. Zemnieks, kurš pats visu ir audzējis, atbildēs, paskaidros un iedos vēl atlaidi. Zaglis un nezemnieks tik paraustīs plecus.