kosmo_berns.jpg

Cilvēki jau kādu laiku dzīvo kosmosa ērā- mākslīgie pavadoņi, kosmiskās zondes, cilvēki kosmosā, kosmosa stacijas. Kā pirms piecdesmit gadiem sākās, tā tagad straujiem soļiem attīstās. Drīz jau sāksies arī parasti tūrisma ceļojumi kosmosā- nopērc biļetīti un uzlido augšā, paskaties tā kārtīgi uz visiem no augšas, papeldi bezsvara stāvoklī un mierīgu sirdi laidies atpakaļ. Interesantā laikā dzīvojam.
Uztrāpījos uz pāris interesantiem rakstiem, no kuriem aptuvenā doma varētu būt šāda:

Kas notiktos tad, kad, kādā tālākā vai ilgstošākā lidojumā kosmosā vai uz Mēness piedzimtu bērns- varētu sākties interesanta diskusija par to, kuras valsts pilsonis viņš(a) būtu. Nevarētu taču rakstīt pasē ‘’dzimšanas vieta- Mēness’’. Vai arī – Starptautiskā kosmosa stacija. Marsu laikam pieminēt būtu pāragri, bet arī par to aizdomāties varētu.
Cik zinu, tad dažās valstīs ir tā- bērns piedzima, tātad viņš automātiski kļūst par tās valsts pilsoni. Un pasē, kā dzimtene viņam arī ieraksta attiecīgo valsti (palabojiet, ja nepareizi). Bet ko rakstīt kosmosa bērnam?
Ja vēl piedzimstot Starptautiskajā kosmosa stacijā varēt diskutēt par to, kuras valsts modulī bērns ir dzimis, tās valsts pilsonis viņš arī ir (lai gan ir arī moduļi, ko apkalpo vairākas valstis), tad ko, lai dara ar Mēnesi? Kopš 1967.gada ir pieņemts nosacījums, ka Mēness ir visas cilvēces īpašums un to nevar ‘’privatizēt’’ kāda valsts. Līdz ar to sanāk, ka bērnam piedzimstot uz Zemes dabiskā pavadoņa īsti nebūtu savas valsts. Uz Zemi jau bērnu laistu, tikai kuras valsts parlamentu bērnam būtu likumiskas tiesības iet vēlēt.
Vēl varētu parunāt par administratīvajiem un kriminālajiem pārkāpumiem Visumā, bet tā jau būtu cita sērija.