Šie Brāļu Ilmāru dziesmas vārdi ienāca prātā, kad lavierējot ar iepirkuma ratiņiem caur lielveikala plauktiem, nejauši piestāju pie matricu stenda un diezgan liels izbrīns bija par matricu cenām- absolūti nenosakāmas izcelsmes cd matricas (droši vien ķīnietis piektdienā taisījis) maksā ap 40 santīmu. DVD apmēram divas reizes dārgāk. Zināms, ka cipari ir augstāki nekā citviet pasaulē, bet tā kā ļoti sen nebiju piegriezis vērību disku piedāvājumam mūsu veikalu plauktos (es izvēlos no citiem plauktiem), tad maziņš izbrīns sanāca. It kā jau skaidrs- mūsu ‘’jaukais’’ datu nesēja nodoklis (vai kā to tur sauc) un inflācija cenas pieregulē kā vajag. Tikai, nevilšu rodas aizdomas, ka nevienam īsti negribas pirkt šādus apšaubāmas izcelsmes diskus par šādām cenām. Jā, izņēmuma gadījumā, kad pēkšņi savajagas, tad nekas cits neatliek, bet tie ir atsevišķi gadījumi un nez vai tiek vairāk par 5-10gab uzreiz nopirkti.

Interesanti būtu uzzināt vai šis augstāk pieminētais nodoklis ir sevi atpelnījis, jo varētu būt tā, ka mūsdienās pie augstām cenām pieradinātais pircējs īpaši par to nedomā- ja jau viss ir tik dārgs, tad jau matricām ar jābūt šādās cenās? Vai arī taisni otrādāk- veikalos esoši diski tiek ignorēti un meklēti citi ceļi, kā rezultātā veikalu plauktos matricas tikai uzkrāj putekļus?


… ka mēs aizgājām prom.