Tavs ienaidnieks mobilais tālrunis, jeb gandrīz nejauši dzirdēta saruna.
Uzreiz sākšu ar taisnošanos- šis nav manis paša domāts. Tikai ar vienu ausi dzirdēts. Bet tāpat interesanti (daļēji).
Lieta tāda, ka tagad jau ikkatra cilvēka dzīvē ir ienākušas modernās tehnoloģijas. Kaut vai tā paša mobilā tālruņa veidā. Un pamazām visas šīs tehnoloģijas apaug ar dažādām piedevām. Tai skaitā ar stāstiem un nostāstiem. Ja vēl pirms kāda laika aktuālā bija runa par to, ka mobilais tālrunis ir kaitīgs un var izraisīt smadzeņu vēzi (vai kaut ko tādu), tad tagad manās ausīs nāca cita lieta- Lielais Mobilais Brālis. Un šis tevi vēro. Vai vismaz var vērot.
Laikam nav ko gari atstāstīt šo stāstu- tas jāatstāj tehnoblogiem (no tehniskās puses) vai sazvērestību teoriju mīļotājiem (no parano… tpu- teorijas puses). Vien izvilkšu dažas tēzes.
Pirmā- mobilie tālruņi ir spējīgi ierakstīt sarunas.
Par to laikam lielākā daļa ir informēti un nekādu izbrīnu tas nevar izraisīt. Pats diezgan regulāri saņemu zvanus, kas tālāk pārtop podkāstos. Ar cerībām, ka mani beidzot izsvītros no ”nejauši sastādīto numuru datu bāzes”.
Te vairāk ir runa par slepeno dienestu funkciju, kuri, attiecīgajos brīžos ir tiesīgi klausīties un ierakstīt. Bet tikai šoreiz pašdarbnieku izpildījumā- nopirku pa lēto kaut kādu ierīci (piem., kaut kur Krievijā pirkta) un klausos ko gribu, kuru gribu un kad gribu.
Otrā- mobilie tālruņi ir spējīgi ierakstīt sarunas.
Šis nav tas pats, kas augstāk minētais. Te ir runa par diktofona funkciju. Piemērs- sēdi sanāksmē un spried svarīgas un slepenas lietas, bet kāds pieslēdzas tavam tālrunim, kas mierīgi sēd tavā kabatā, un aktivizē to kā diktofonu. Ieraksta sarunas un atslēdzas. Visa slepenība vējā.
Tāpēc pareizi esot pirms sanākšanām, visus tālruņus ielikt seifā (vai kādā speciālā bloķētājā), kur nav ne zona, ne iespēja ko dzirdēt.
Trešā- mobilie tālruņi nodod visus tavus datus.
Īsti neizpratu no šīs sarunas visu būtību, bet doma bija par to, ka tālrunis visas savas iekšas var mierīgi atdot kādam, kurš pie tā pieslēdzas. Un tas esot vienkārši un nepamanāmi.
Ceturtais- jo krutāks tālrunis kabatā, jo vieglāk ļaunajiem tēliem tevi izspiegot.
Nezinu vai Sīmens C45 tālruņu īpašnieki var gulēt mierīgi, bet doma ir tāda, ka pēdējie tālruņu modeļi vieglāk padodas nozombēšanai un līdz ar to arī šāda tālruņa īpašnieks var vieglāk tikt izspiegots.
Piektais- šis viss pamatā ir kā 90to gadu reketa turpinājums.
Ja 90tajos gados pie tava biznesa nāca sportiska paskata čaļi, tad tagad viss notiekot attālināti. Un viņiem nemaz nevajag zināt tava konta stāvokli. Viņi paklausās kāda bija pēdējā darījuma summa un pajautā savu tiesu.
Laikam tas arī īsumā viss.
Komentāros var droši rakstīt, vai nu ka tas viss ir taisnība, vai , ka tā tūlīt būs, vai arī- ka nav ko klausīties paranoiķu sarunās. Visas puses tiek akceptētas.
Par šo tēmu esmu dzirdējusi/redzējusi divas lietas.
Viena – National Geographic raidījums par teroristu ķeršanu Lielbritānijā – skenējot mobilo tālruņu sarunas pēc noteiktiem atslēgvārdiem, noķerti potenciālie Londonas spridzinātāji (protams, visa izsekošanas un novērošanas procedūra kopumā bija sarežģītāka).
Otrs – pašmājās – malumednieku ķeršana pēc mobilā signāla atrašanās vietas. :)
Par pirmo tā kā būtu skaidrs, bet otrais? Kā viņi nopeilēja signālu?
Uh, nav ne jausmas.
Elementāri šāda vai līdzīga likuma pamata – “Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu”
http://www.likumi.lv/doc.php?id=173388
Jebkura tuvumā esoša telefona signālu un atrašanās vietu var nopeilēt arī nezinot neko par tā īpašnieku vai numuru. Katrs telefons ir raidītājs un nekas neliedz tā signālu uztvert ar virziendarbības antenu. Protams noskaidrot kam telefons pieder vai kāds ir tā numurs tā nevar, bet aptuvenu virzienu no kurienes nāk signāls gan.
Skaidrs. Tad jau šo var ļoti labi izmantot tajā pašā lašu aizsardzības procesā- ja pieņem, ka normāli cilvēki lašu nārsta laikā naktīs guļ :)
ojā, ja paskatās Person of Interest, tad šaubu nav, ka telefonu sapārošana notiek, vienkārši noklikšķinot uz ekrāna shortcuta, un pēc tam rakājies pa to sapāroto kā pa savu kabatu. i believe (te būtu vietā skype emoticona “it wasn’t me”)
Bet no kaut kurines jau tas viss rodas. Kaut kur jau ir tas pamatats radies. Negribētu ticēt, ka tas viss nāk tikai no kino :)
>nopirku pa lēto kaut kādu ierīci (piem., kaut kur Krievijā pirkta) un klausos ko gribu, kuru gribu un kad gribu
Kas tas par fuflo? Lai gan GSM teorētiski ir uzlaužams, praktiski bez pieejas centrālei nekas jēdzīgs nav iespējams. Vieglāk ir pielipināt mikrofonu nekā mēģināt uzlauzt telefonu.
>Šis nav tas pats, kas augstāk minētais. Te ir runa par diktofona funkciju. Piemērs- sēdi sanāksmē un spried svarīgas un slepenas lietas, bet kāds pieslēdzas tavam tālrunim
Tas iespējams tikai, ja telefonu pats saimnieks apzināti ir uzlauzis, lai var darbināt nelegālas programmas. Mazticams, un ja kādam ir bijusi pieeja tavam telefonam, tad vieglāk piestiprināt noklausīšanās ierīci, nekā instalēt softu ar cerību, ka varēs pieslēgties.
Nu tādu fuflo dzirdēju. Izklausījās jau pēc kāda kinogabala, bet … gan jau no kaut kurienes tas viss nāk (tik nav nojausma no kurienes).
Vai tad pie parasta tālruņa (nepieslēgta internetam) var pieslēgties un darbināt kādu savu programmu?