Kā gāja vecajiem blogeriem?
It kā jau tagad visapkārt tiek postulēts, ka blogot kļūst aizvien vieglāk un rezultāti sasniedzami arī ātrāk (jā kāds blogo pēc rezultātiem). Nav vairs tā jāgaida un jāpiepūlas, lai sasniegtu 1000 degunus mēnesī- uztaisi blogu, raksti rakstus un dažu mēnešu laikā par Tevi jau dzirdējuši n-tie simti. Ātra popularitāte. Ja vēl tev pietiek izdomas un nekaunības veidot izteikti provocējošus rakstus par kutelīgām tēmām, tad nav jāgaida pat mēneši. Tevi ātri pamanīs. Droši vien, ka tikpat ātri arī aizmirsīs, bet kādi raksti, tāda publika.
Vienkārši iekrita prātā jautājums- kā apmeklējums krājās vecajiem blogiem? Negaidu kādu īpašo atskaiti no viņu puses, lai gan būtu patīkami saņemt kādu sausu cipariņu ar ko apmierināt savu ziņkāri. Kāpēc tāds jautājums? Man liekas, ka ”tad” bija zālē zaļāka, debesis zilākas un apmeklējuma pieaugums lēnāks. Varbūt es maldos, bet tāda sajūta ir.
Negribētu jau novilkt kādu treknu līniju starp jaunajiem un vecajiem blogeriem, bet tādu sīksvītriņu jau var iepunktot. Par vecajiem laikam jānodēvē tie, kuri ir savus blogus atvēruši vismaz pirms diviem gadiem, kad par burtu salikumu ‘’blogs’’ zināja vēl mazāka ļaužu daļa nekā šodien. Līdz ar to, nejauši secinās, ka apmeklējums bija sūrāk grūtāk sakrājams. Lai arī, no otras puses- arī blogu (lasi- konkurences) nebija tik daudz.
Vēl jau var teikt, ka pašu blogu dzimšana kuplina arī lasītāju skaitu jau esošajos blogos, jo blogu lasītāju liela daļa ir paši blogeri. Ja tev ir savs blogs, tad arī tu lasi citus blogus. Komūna aug, bet jautājums paliek- kāds laiks pagāja vecajiem blogiem, lai sasniegtu savu pirmo tūkstošnieku (unikālie apmeklētāji) mēnesī (2.tūkstošnieku, 3. ….).
Droši vien ar katru gadu šis pirmais tūkstotis ir sasniedzams aizvien ātrāk un ātrāk. Varbūt jau šajā gadā dzimis blogs spētu savus pirmos 1000 unikālos apmeklētājus sagaidīt jau trešajā mēnesī (vidēji skatoties) pēc bloga palaišanas plašajās tautās. Jā, mēneša skaitu var ievērojami samazināt, ja tev piepalīdz kāds no apmeklētākiem blogiem vai arī ja ir nags uz jau pieminēto nekaunību.
Pieļauju domu, ka ar katru gadu vismaz par diviem mēnešiem samazinās tas laiks, kad jauns blogs, sapulcina 1000 apmeklētājus mēnesī, piemēram, ja tālajā 2000.gadā bija vajadzīgs, pieņemsim, 10 mēneši, tad jau 2008.gadā pietiktu ar diviem mēnešiem un savā statistikā ieraudzītu četrciparu skaitli pretī unikāliem apmeklētājiem.
Laikam jau kaut kad mēnešu (mēneša?) skaits paliks nemainīgs, bet tas laikam vairāk ir atkarīgs no blogāres kopējām tendencēm konkrētajos gados.
Nja… Blogoju jau aptuveni 4.5 gadus (īhā – pieskaitu sevi pie sirmajiem)
Sākumā ir tā, ka lasīja tikai draugi. Tad google pamanīja un pluss pie tā visa – sākām saprast, ka RSS ir laba fīča.
Pirmajā gadā prieks bija jau par 25 unikālajiem dienā.
Šķiet, ka tagad lasītāju loks ir nostabilizējies un patiesībā pēc cipariem nedzenos – man patīk, ja lasa cilvēki, kam patīk tas, ko rakstu. Statistika interesē vai nu pirmos mēnešus vai arī cilvēkus, kas nodarbojas ar pelnīšanu.
Uj… Spams, bet enīvei – aizmirsu pateikt par tagadējo statistiku: http://www.gmetrix.lv/site=11/y=2008/
būs jāpaskatās w3 statistikā, kura ir visilgāk ievietota manā blogā. Tikai tur bija kaut kāds muļķīgs limits, kuru es pārsniedzu, tā ka ceru, ka viss vēl rādās korekti.
Atceros, ka iepriekšējo mana bloga versiju (kas bija uz paša rakstīta dzinēja) lasīja tiešām tikai draugi. Tad kādu laiku atkal neblogoju. Iepreikš daudz zemāks apmeklējums varēja būt ne jau tikai tāpēc, ka to kas ir blogs zināja tikai daži cilvēki, bet arī tāpēc, ka interneta izplatība salīdzinot ar tagadējo bija krietni zemāka.
Taču runājot par vecajiem, man šķiet, ka pods.lv agrāk apmeklēja vēl vairāk kā tagad apmeklē. Bet varbūt kļūdos.
Mans blogs 1000 slieksni mēnesī pārkāpa tikai savas eksistences 157 dienā, tā vismaz man pēc statistikas apstrādes iznāk.
Piekrītu sirmajam koko- par pirmajiem apmeklētājiem bija liels prieks :)
Endij- varbūt, ka podam ar bija kāds atvaļinājums no blogošanas un lasītāji izklīda…
Protams, ka podam bija pārtraukums. Pat atceros iemeslu un domāju, ka daudzi to atcerās.
Tagad tak Nekur.lv ir lieliska vieta, kur parādīt savu blogu. Gluži kā skatuve jaunajiem censoņiem. Kādreiz tāda nebija, tad viss bija grūtāk.
Piedevām, veiksmes formula ir tāda: piesakies nekur.lv, uzraksti kādus rakstus, kur noliec citus blogerus un būs kā te vienam – pirmajās bloga pastāvēšanas dienās jau ~200 unikālie.
Es par poda pārtraukumu nezināju :)
Nu jā, jāpiekrīt Tkl- nekur.lv var sevi labi parādīt sākumā.
Nolikšanai nav ilgstoši panākumi- ja no sākuma apskaties, kas tas par kritiķi ir, tad nākamreiz neiesi principa pēc, pat ja ieraksts būs miermīlīgas dabas un varbūt pat interesants.
http://laacz.lv/f/img/fullstats-pages.png
http://laacz.lv/f/img/fullstats-visits.png
http://laacz.lv/f/img/fullstats-sites.png
Pa viduam šur tur ir iztrūkumi, kā arī, jāņem vērā, ka blogs bloga izpratnē tur parādījās 2002. gada februāra beigās.
Dati ņemti no neslēptas vietas – http://laacz.lv/stats/usage_200112.html – http://laacz.lv/stats/usage_200801.html
Nezinu. Rakstu jau vairāk kā 2 gadus, uz cipariem īsti nekad neesmu skatījies – rakstītkāri tie nedz mudina, nedz slāpē. Protams, kad kāda treknāka diena trāpās dēļ veiksmīga raksta – patīkami. Protams, noķengāt visus viegli, nolinkot, salamāt un apmeklējums/aktivitāte garantēta, bet kapēc tas vajadzīgs? Ne man kādreiz būs tik pat apmeklētāju, kā IT blogiem, ne man arī tos vajag :)
Oi, Kaspars sadeva ciparu jūru :)
mxz- piekrītu, statistikas cipari nez vai būtu tie, kuri sniegtu iedvesmu vai otrādāk- klapētu bodīti ciet.
Bet noķengāšanai pie vainas varētu būt vientulība- gribas uzmanību, gribas parunāties :)