Nosaukums: Mare nostrum
Autors: Jāko Hemēns-Antila
Izdevniecība: Neputns
Gads: 2017
LPP: 272

Jaako Hsmeen-Anttila – Mare nostrum.,2006.
Tulkojums latviešu valodā- Ingrīda Peldekse

Par grāmatu-
Grāmatā aplūkota Tuvo Austrumu ietekme uz dažādiem kultūras un zinātnes procesiem Eiropā. Kā savulaik no Eiropas pārņemtie sasniegumi, vēlāk tika pārnesti atpakaļ. Kā arābu valodas vārdi ienāca daudzu Eiropas valodu lietojumā. Tika aplūkoti arī Krusta kari un literatūras mijiedarbība.
Grāmatā ir sadalīta trīs nodaļās- Senie laiki; Vēlīnais antīkais laikmets un Viduslaiki.

2018.gada grāmatu izstādē nevarēju paiet garām Neputna stendam- šī grāmata piesaistīja ar aplūkojamo tematu klāstu. Man jau patīk lasīt par dažādām vēsturiskām sakarībām un saistībām.

Grāmatas pilnais nosaukums ir – Mare nostrum: Rietumu kultūras pirmsākumu meklējumi.
Par ”Mare nostrum” (Mūsu jūra) romieši apzīmēja Vidusjūru. Ar tādu domu, ka tā bija viņu jūra. Romas impērijas iekšējā jūra.

Pirms šādas grāmatas lasīšanas ļoti noderētu kādas priekšzināšanas, lai būtu ar ko salīdzināt, lai varētu piekrist autoram vai gluži pretēji- pamanīt neprecizitātes un pretrunas ar citur lasīto. Bet ar kaut ko jau vienmēr jāsāk. Šajā grāmatā nepārtraukti prasījās kāds apstiprinājums vienai vai otrai tēzei vai autora teorijai. It kā jau grāmatas beigās visnotaļ garš atsauču saraksts, līdz ar to nav pamata neticēt autora rakstītajam.

Gala beigās tekstu pieņēmu kā patiesību. Kā nekā uzrakstīts bija interesanti un izglītojoši. Tika savilktas milzum daudz paralēles no austrumiem uz rietumiem, no arābu pasaules uz Rietumeiropu. Ietekmes bija abos virzienos, tik mainījās no laikiem- senākos laikos arābi ņēma, pēc tam nosargāja un deva atpakaļ. Tā notika ar sengrieķu dieviem, medicīnu, astronomiju, literatūru, eposiem, varoņiem, …
Interesanta bija nodaļa par ebreju tulkotājiem, kuri, pateicoties savām valodu zināšanām, spēja tulkot no arābu valodas tā veicinot arābu zinātniskās tradīcijas Eiropā.

Nereti tika uzsvērti arī arābu valodas ietekme uz Eiropas valodām, kurās iesakņojās tādi vārdi kā algebra, žirafe, tarifs, magazīna, maska, cukurs, kafija, zenīts un daudzi citi. Tāpat arī uzmundrinošā sauciena ”ōlē” izcelsme meklējama islāmiskajā izsaucienā ”va-llāh” (ar dievpalīgu).

Vēl bija pieminēti vairāku slavenu darbu arābiskā izcelšanās- piemēram, Bokačo savam ”Dekameronam” iedvesmu smēlās no arābu kultūras- sicīliešu tautas varoņa Džufas (līdzība ar arābu Džuha) komiskie un bezkaunībām pilnie piedzīvojumi tika izmantoti noveļu krājumā ”Dekamerons”.

Grāmata ir izglītojoša un apvāršņus ļoti paveroša. Ļoti labi parādīja nemitīgo kultūru sajaukšanos un savstarpēju papildināšanos un uzlabošanos. Noteikti būs jāpārlasa.

Iesaku ikvienam, kuram interesē Eiropas vēsture, tumšie viduslaiki, kāpēc Ibnannafīsa atklājums par mazo asinsrites loku tika aizmirsts un 400 gadus vēlāk atklājēja gods pienācās Viljamam Hārvijam.

 Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.