Nosaukums: Disidenta nāve
Autori: Alekss Goldfarbs, Marina Ļitviņenko
Izdevniecība: Dienas Grāmata
Gads: 2007
Lappuses: 368

Par grāmatu-
Bijušā VDK/FSB darbinieka Aleksandra Ļitviņenko bēgšana no Krievijas un viņa noindēšana 2006.gadā Londonā. Grāmata par to, kā Aleksandrs cīnījās par savu taisnību un kā centās palīdzēt citiem izcīnīt taisnību.

Skarbs stāsts par mūsdienu Krievijas citādākdomājošo drūmo dzīvi. Ik lappusi pāršķirstot nostiprinās pārliecība, ka tur valda viens princips- ja neesi ar mums, tad esi pret mums. Un, ar tiem, kas ir pret mums, tiek runāts vienkārši- pataisa aukstu. Ātri un vienkārši. Neviens gailis pakaļ nedziedās. Bet, ja kāds mēģina ko līdzīgu dziedāšanai pasākt, tad arī tiek apklusināts. Un nav svarīgi cik gara tā domino kauliņu rinda bija vai būs- pieeja netiek mainīta.

”Disidenta nāve” ir savā ziņā pat pārāka par ļoti labu politiski kriminālu detektīvromānu. Tas ir politiski krimināls detektīvromāns. Tikai reāls. Tik reāls, ka lasot vienu vai otru notikumu, no atmiņu dzīlēm uzpeld nosacīti nesen redzētais sižets televīzijā par Borisa Berezovska apcietināšanu, par dzīvojamo māju spridzināšanu 99.gadā, par Aslana Mashadova nogalināšanu, par…. sarakstu var turpināt un turpināt. It kā ziņu sižetos redzētais, bet grāmatā tas tomēr izklausās šausmīgāk, jo ļauj šo notikumu pavērot savādāk, detalizētāk un … ticamāk.

Par pēdējo vēl it kā varētu šaubīties, jo grāmatas autori tomēr bija pārāk cieši saistīti ar Sašu (tā grāmatā dēvēja Aleksandru Ļitviņenko), bet gribot vai negribot jātic vien ir. Ticamību vairo par Čečeniju rakstošā žurnāliste Anna Poļitkovska (nošauta), domes deputāts Sergejs Jušenkovs, kurš izmeklēja dzīvojamo ēku spridzināšanu (kas bija par iemeslu otram karam Čečenijā) (nošauts) un paša Ļitviņenko unikālā noindēšana ar poloniju 210…

Interesants bija grāmatā pasniegtais par Vladimiru Putinu- kas viņš bija/ir par cilvēku un kā viņš tika pie pasaules lielākās valsts stūres (kuru izskatās, ka stūrē joprojām).

Krievijai, mēģināju paskaidrot Džordžam [Sorosam], nav brīvības tradīciju. Tās demokrātiskās institūcijas vēl aizvien ir vājas. Krievijā nav vidusšķiras vai pilsoniskās sabiedrības. Gadsimtiem ilgi Krievijas nelaimes ir nākušas no Kremļa neiegrožotās varas.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.