Pirmā posma apraksts ir šajā rakstā.

Pēc Palangas kempinga, nākamais mērķis bija nokļūšana Klaipēdā, lai ar prāmi pārceltos uz kāpu un varētu doties apmeklēt Jūras muzeju un delfināriju.

No Klaipēdas ir divi prāmji, kas nodrošina satiksmi ar Kuršu kāpu. Piebraucot pie pirmā (tuvākā), mums paziņo, ka jābrauc 2km tālāk, jo šeit automašīnas nepārvadā. Braucām tos divus kilometrus taisni uz priekšu un cītīgi sekojām zīmēm, lai nepalaistu garām nogriešanos uz prāmja piestātni.
Starp citu, Lietuvā ir diezgan viegli orientēties pilsētās, jo tur visur ir smuki saliktas norādes, lai zinātu kādas ielas šķērso. Ja blakussēdētājs seko kartei, tad maldīties nevajadzētu.

Piebraucot pie ostas, nokļūstam nelielā automašīnu rindā, lai gan ir veseli trīs prāmji (vismaz man izdevās saskatīt trīs), kas pārvadā braucējus. Pirms stāšanās rindā bija jāiegādājas biļete- automašīnai un diviem pieaugušajiem (bērns atkal izsprūk sveikā) par 42litiem (kā vēlāk izrādās- biļete ir turp un atpakaļ). Var maksāt arī ar bankas karti. Uz prāmja automašīnas sastājas trīs rindās un cilvēki var neilgu brīdi , kamēr prāmis kuģo, pastaigāt un pavērot apkārtni.

Nokļūstot pretējā krastā uzreiz dodamies uz jūras muzeju un delfināriju. Automašīnas var atstāt kādu 1km pirms galapunkta un tad doties ar kājām, pa ceļam aplūkojot arī brīvdabas ekspozīcijā novietotos kuģus, vai arī braukt ar speciālu bezsliežu vilcieniņu, kas nogādās gan uz Jūras muzeju, gan atpakaļ līdz stāvvietai. Protams, var riskēt un braukt ar auto līdz pašam galam (pie delfinārija un Jūras muzeja) varbūt atradīsies kāda brīva vieta. Mums neatradās, bet mēs ievērojām pirms tam nelielu stāvlaukumu, kur jau bija novietojušās dažas mašīnas. Tur arī novietojām savus spēkratus.Biļetes cena uz delfīnu šovu un Jūras muzeju ir attiecīgi 28 un 20liti (2 pieaugušie. Bērns atkal neskaitās- nav biļešu pirkšanas vecums). Izrādes ar delfīniem notiek ik pa pāris stundām, bet ja sanāk nokavēt sākumu, tad var droši doties turpat blakus esošajā Jūras muzejā un aplūkot, gan zivis, gan jūras lauvas, roņus, pingvīnus, kā arī dažādus priekšmetus saistībā ar kuģošanu. Katrā ziņā muzejā ir interesanti- dzīvie ”eksponāti” piesaista ļoti lielu apmeklētāju skaitu.

Sagaidot delfīnu izrādes sākumu devāmies uz delfināriju, kur jau paprāvs gaidītāju pulciņš gaidīja uz iekšā laišanu. Lai arī pats delfīnu šovs nebija garš, bet tas noteikti ir jāredz, jo dzīvnieki kopā ar treneriem rādīja visu ko bija iemācījušies. Pēc delfīniem sekoja roņu priekšnesums, kas bija nemazāk aizraujošs.
Tālāk izlēmām virzīties taisni uz Nidu, pa ceļam esošos apskates objektus atstājot uz nākamo dienu, tā teikt- atpakaļceļam.

Braucot uz nākamo pieturas punktu, mums sanāca caurbraukt ugunsgrēka skartās platības (nesen viņiem tur ugunsgrēks nodedzinājis diezgan lielas meža platības) un skatam mums pavērās diezgan nepievilcīga un pelēka ainava. Redzējām arī, kā šo ainavu broļukas atjauno- smuki nozāģē nodegušos un apdegušos stumbenīšus pie pašas saknes un turpat uz vietas met iekšā šķeldotājā un ved prom šķeldu tālākai izmantošanai.

Pusceļā mums, tāpat kā visiem pārējiem autobraucējiem, nācās nopirkt caurlaidi iebraukšanai parkā- 20liti par automašīnu. Tālāk jau mierīgi varējām braukt uz Nidu, bet iesaku braukt godīgi- policistu šinī īsajā ceļa posmā netrūkst.

Iebraucot Nidā vispirms devāmies pieteikties kempingā, jo dzirdēti nostāsti, ka vakaros tur ir palielas iekšā tikt gribētāju rindas un arī vietu izvēle paliek mazāka (varot arī nepalikt nekāda izvēle). Pats kempings ir ļoti labs, tāpēc cenas ir labākas nekā Palangas pļavā. Par automašīnu, telti, diviem pieaugušajiem un sīci kopā noplēsa 80litus. Tīri teorētiski var samazināt izdevumus uz bērnu vai kādu pieaugušo līdzbraucēju rēķina, jo neviens nepārbauda vai tu nosauc precīzu līdzbraucēju skaitu. Mēs tā kā bijām ļoti godīgi, tad nosaucām visus kas ir, samaksājām, dabūjām caurlaidi un devāmies meklēt labākās telts vietas. Pie reizes varu nedaudz raksturot Nidas kempingu- ja nemaldos, tad tur ir paredzētas 100 vietas, iebraukt var gan ar vieglo auto, kemperi, vai autobusu.

Automašīnas var ērti novietot turpat blakus teltīm. Ūdens un elektrība ir uz katra stūra- elektrības kastītes un ūdens krāni ir izvietoti diezgan tuvā attālumā cits no cita. Var droši paņemt līdzi no mājām pagarinātāju ar vairākām rozetēm un pievelc pie pašas telts. Ugunskuru kurināt nedrīkst, bet var izmantot grilla kastes. Ja pašiem nav līdzi, tad var iznomāt no kempinga par 10litiem uz dienu. Malka nav jāmeklē- tā atrodas smuki sakrauta strēķī un vari ņemt cik gribi. Centrālajā ēkā ir ļoti labas tualetes un dušas. Tāpat lielajā ēkā ir iespēja arī izīrēt istabiņas. Ir iespēja arī nedaudz pasportot- kempingā atrodas basketbola grozs un tenisa laukums.

Kad kempinga lietas bija nokārtotas, tad devāmies uz leišu tuksnesi- Parnidžio kopa. Apskatījām vētras sagāzto Saules pulksteni un devāmies pastaigā pa smilšaino klajumu. Turpat netālu vīdēja robežas sēta ar Krieviju. Nākamreiz būs jāaiziet līdz tai.

Smilšainais klajums tiešām izskatās iespaidīgi, tāpat arī skats uz Kuršu jomu un Baltijas jūru. Izstaigājušies pa smiltīm, tālāk devāmies aplūkot pilsētiņu. Salīdzinot ar Palangu, Nida ir daudz klusāka un mierīgāka, bet arī šeit tiek domāts par tūristiem. Katrā ziņā tūrisms tur ir galvas tiesu pārāks nekā pie Latvijā (tikai manas domas). Mazas, glītas mājiņas, kuras var izīrēt istabiņas vai noīrēt visu namiņu. Tīra un sakopta apkārtne ar iekoptām tūristu takām. Ehh, neliela skaudība pārņem…

Nākamajā rītā atdevām kempinga administrācijai caurlaidi un devāmies atceļā.

Turpinājums sekos…