bizness krievu valodā
Var jau būt, ka es pagaidām neesmu trāpījis uz riktīgiem cilvēkiem, bet zvanot dažādiem cilvēkiem par dažādiem jautājumiem, sakarā ar uzņēmējdarbību, sanāk ‘’uzrauties’’ uz pārāk neieinteresētiem krieviski runājošiem tipiem. Iepriekš man likās, ka krievi ir apsviedīgāki un izdarīgāki, bet pamazām domas mainās.
Un kā gan tās nemainīsies, ja mēģinot veikt pasūtījumus viņu uzņēmumā (pagaidām ar pirkstu acī nebakstīšu) man vada otrā galā tantuks pa pusei krieviski, pa pusei flegmatiski mēģina saprast ko es viņai stāstu un skaidroju. Un tik neapmierināts un tik dusmīgs…. nez laikam kafijas pauzē pazvanīju un aprāvu klačiņu. Man jau likās, ka pie viņiem nāk klients, tad jāpriecājas un jāuzklausa. Saprotu, ka var visādi ņurņaki zvanīt, bet man ir konkrēta vajadzība un konkrēts priekšlikums. Beigās mani strupi pārsūtīja pie tehniskā direktora. Tālāk turpinās jau nedaudz sakarīgāka saruna, tikai bija uzreiz jāpārslēdzas uz krievu valodu citādi bail, ka atkal būs ka nekas nebūs. Tik nez kā šie kārto darījumus ar to latviešu publiku, kuri neprot krieviski?
Pēc sarunas tika solīts atzvans, ar precizētu informāciju, bet pagaidām klusums… Nekas cits neatliek kā bombīt tālāk, lai gan man likās, ka jābūt otrādāk (naivulis).
Te vēl varētu pieminēt sarunu ar lielas un starptautiskas pārvadātāj firmas pārstāvi, precīzāk diviem tā pārstāvjiem- ja ar pirmo (vāji latviski runājošu krievu) sanāca maza saruna un minimāla skaidrība, tad jau nākamais zvans ar vienu dāmu (latvieti) bija gluži pretējs- visa informācija tika sadota ātri un kārtīgi, skaidra saruna, skaidri cipari un skaidrs skats uz dzīvi.
It kā varētu apdomāt variantu, ka vairumā gadījumu krieviski runājošam indivīdam nav tik laba vārdu bagāža un viņi nemaz nevar uzturēt labu un sakarīgu sarunu latviski, lai gan laipnu izturēšanos un profesionalitāti spēj nodemonstrēt arī mēmais. Tā kā laikam no svara tomēr ir nevis valoda, bet gan cilvēks, kurš tev trāpās vada otrā galā.
Tāds nu man sanāca maz apcerējums ar uzņēmējdarbības piegaršu, nez vai vajag vilkt ārā baigo morāli, bet šādi tādi secinājumi spraucas laukā.
šī ir lieta ko es arī nesaprotu! nepietiek jau ka man kā apkalpojošajam personālam visa tā krievu klientūras varza jāapkalpo krieviski, bet arī es kad zvanu un mēģinu teiksim pasūtīt preces- tad arī man kā KLIENTAM ir jārunā krieviski. Pasaki pasūtījumu latviski a šie bez jebkādām emocijām pasaka : “izviņitje ja ņičevo ņipoņimaju, možno ješo raz??” ARGHHH tracina, tādos brīžos gribas vnk nomest klausuli un pasūtīt šamos trīs vietas tālāk!
Man bija situācija, kad viena tante piezvanīja un sākām runāties. Viņa krieviski, bet es latviski. Teikums pa teikumam un viņa nemanot pārgāja uz latviešu valodu. Protams, es jau varēju tēlot iecietīgo latvieti un sākt runāt krieviski, bet kāda jēga?
Šaubos vai viņa bija smuka un mums kaut kas būtu sanācis…
Man jau nekas nav pret valodu- ļoti labi var patrenēt savu krievu valodu, lai nepiemirstas, bet tā attieksme…. Ar latviešiem runājot viss notiek- puikas atzvana, atsūta meilus utt, bet no krieviem ar stangām jāvelk :(
Man ir bijis, ka zvana krieviski runājušs cilvēks – jautā krieviski. Kad tiek sniegta atbilde – latviski, seko jautājums (krieviski) – “Kādēļ Jūs mani neapkalpojat valsts valodā?”.
Sava veida anekdote…