Pagājušās nedēļas nogalē nedaudz parunājos ar gandrīz nepazīstamu cilvēku. Viņš man izstāstīja savu bēdu stāstu- tajā dienā viņu pieķēra- savāca- apciemoja ekonomikas policija.
Ne no kā šī policija laikam ciemos nenāk, vismaz nav tāda lieta dzirdēta. Pie bēdu stāstītāja arī ne no kā policija nenāca- viņu pieķēra pārdodot paša rakstītos spēļu konsoļu diskus. Negribētu runāt par ētiski morāliski likumisko pusi, to mēs it kā visi zinām. Gribētu pastāstīt par to, kā viņam ar policiju gāja.
Sākās viss ar to, ka viņš pārdeva policijas izlūkam 2 spēļu diskus. Uzreiz bija klāt pārējie un turpināja ar protokoliem, nopratināšanu iecirknī un beigās vēl apciemoja bēdu stāstnieka mājas.
Mājās tad bija arī tie interesantākie notikumi- policisti bez īpašām ceremonijām savāca visu viņa spēļu disku kolekciju (vairāk kā 300gab), savāca uz ekspertīzi divus datorus, jo uz tiem ir nelegāla programmatūra (it kā XP, it kā vēl kas). It kā vēl gribēja savākt spēļu konsoli PS3, bet tomēr atstāja. Atstāja arī ābola datoru ( laikam bail, ka nemācēs apieties). 
Turpat mājās arī bija sakrautas kaudzēs vairākas spēļu konsoles, kuras bēdu stāstnieks tirgoja, bet par tām policisti ne vārda. Lai arī bija jautājumi par tām- kas, ko, kāpēc? Laikam neaiztika, jo tur neko lielu piešūt nevar- būtu administratīvs protokols par nelicenzētu uzņēmējdarbību un pakratīšana ar pirkstu (Laikam. Nepārzinu šo lauciņu). Ko vēl policisti sadarīja- neko, paspēlēja pāris spēlītes uz PS3 un plazmas tv un atzina tās par ļoti labu esam. Gandrīz bija gatavi nopirkt no viņa kādu konsoli (spēles laikam nevajadzēs, tās tāpat savāca). Nezinu, kāds viņam būs turpinājums (un diez vai uzzināšu, jo cilvēku gandrīz nepazīstu), bet šuva klāt kriminālo pantu.
Noklausoties viņa stāstu man radās nelielas pārdomas- kas notiktu, ja parasta latvieša mājā iebruktu policija ar domu iznīdēt pirātismu? Piesēstos pie datora-oi, slikta programmatūra. Piesēstos pie filmu kolekcijas-oi, 90% pirātisms. Pārbaudītu datorspēļu diskus- oi, tas pats. Un kas notiktu- spēles, filmas un datoru(s) savāktu. Ja vēl varētu teikt –štrunts par diskiem, tad par datoru to gluži nevarētu teikt. Uz datora lielais vairums glabā sev svarīgu informāciju- darba materiāli, konfidenciāla informācija, privātas bildes un video (kādam varbūt pat īpaši privāts). Un tajā mirklī tava privātā un neaizskaramā pasaules siena sabrūk, jo tagad visa tava dzīve tiks caurlūkota, analizēta un aprunāta.
Vēl trakāk būtu ja datoru nozog zaglis un tavu privāto informāciju izmanto ar pavisam sliktiem nodomiem, bet tas jau sanāktu cits stāsts.