Vakar no baznīcas saņēmu ļoti jauku apsveikuma kartiņu, un tā kā teksts ir pārāk labs, lai to paturētu pie sevis, tad nolēmu padalīties ar saviem lasītājiem:


Vai Jūs jau esat sākuši meklēt Ziemassvētku dāvanas? Ja ne, ir pēdējais laiks to darīt. Atliekot dāvanu sarūpēšanu uz pēdējām pirmssvētku dienām, var iekļūt tādā iepirkšanās drudzī, ka dāvināšanas prieku aizēnos sēdēšana sastrēgumos, stumdīšanās cilvēku pūļos, nervozēšana un steiga.
Pie šāda slēdziena nonāca arī pasaulslavenā komiksu autora Patrika Makdonnela grāmatu varonis kaķis Moks, domājot par dāvanu savam draugam sunim Ērlam. Moks jau laikus sāka meklēt kādu vērtīgu dāvanu Ērlam.
Grūti saprast, ko varētu uzdāvināt tam, kam viss jau ir? Ērlam ir gan vestīte ziemas aukstumam, gan bļodiņa ēdienam, arī kakla siksna ar atstarotāju un mākslīgais kauls… Ērlam ir vajadzīgs… kas? Nekas! Kur lai dabū šo ‘’neko’’? Ja jau tas ir vajadzīgs… Moks bija dzirdējis, ka viņu saimnieki, sēžot pie televizora vai lasot avīzes, bieži saka:’’ nu, kas te ir? Nekas!’’ Taču kā lai to, kas ir ‘’nekas’’, dabū ārā no televizora vai avīzes? Tad Moks atcerējās, ka saimniece, pārrodoties no veikala ar daudziem pirkumiem, vienmēr nomet tos virtuvē uz grīdas, skaļi nopūšas un saka:’’ Nu, tā. Pilnīgi nekas!’’ Jā! Tieši veikalā var atrast to, kas ir ‘’nekas’’! Tā nu Moks devās uz veikalu. Tur bija viss kaut kas, taču to, kas ir ‘’nekas’’, nekur neredzēja. ‘’Kur ir atrodams ‘’nekas’’?’’ viņš vaicāja pārdevējām. Tās smējās un atteica, ka tukšā dāvanu kastē. Moks nekavējoties nopirka vislielāko dāvanu kasti, rūpīgi to apsēja ar Ērla mīļākās krāsas lentītēm un nesa uz mājām.
Ieraugot savu draugu Moku ar tik milzīgu dāvanu kasti, Ērls tikai spēja izdvest:’’ Tas man? Mok, man taču viss jau ir!’’. ‘’Jā,’’ spiedza Moks, ‘’es uzminēju, es jau tev arī nesu to, kas ir ‘’nekas’’!’’ Kad viņi attina milzīgo dāvanu kasti, Ērls apmulsis teica: ‘’kas tad te ir? Nekas!’’- ‘’Jā, nekas!’’ Moks priecīgi māja ar galvu.
Kādu brīdi abi klusēja, katrs savu iemeslu dēļ. Beidzot Ērls teica: ’’Tu esi mans vislabākais draugs.’’ ’’Tu man arī,’’ piekrita Moks. Tā abi sēdēja kopā, jo viņi bija nešķirami draugi. Būt kopā- tā šādiem draugiem kā Moks un Ērls- ir vislabākā dāvana.
Tas ir gandrīz vai Ziemassvētku stāsts, jo atklāj, kas ir Dieva vislielākā dāvana mums. Tā ir iespēja būt mums kopā ar Dievu. Tas ir ‘’nekas’’ pasaulei, bet viss Pestīšanai. Ko nozīmē, ka Dievs ir mums devis Savu vienpiedzimušo Dēlu? Kāpēc Viņš mums To ir dāvinājis? Lai visi dabūtu mūžīgo dzīvību!
Mūžīga dzīvība ir bezgala piepildīta, skaista, prieka un mīlestības pilna dzīve kopā. Kopā ar Dievu. Kopā ar jums tuviem cilvēkiem. Kopā ar sevi pašu, ar savu dvēseli! Tāda dzīve, kas negrib un nevar beigties. Tāda, ko gribas dzīvot vēl un vēl. Tāda, kas vienmēr kā dāvana stāv durvju priekšā. Šādu dzīvi Dievs mums dāvina Ziemassvētkos. Dāvina tāpēc, ka Viņš mūs ļoti, ļoti mīl.
Šajā pasaulē bieži vien cilvēkiem viss ir. Vismaz viņi tā domā. Vestīte, bļodiņa, kakla siksna, mākslīgais kauls. Ko gan vēl vairāk var vēlēties? Tomēr vairāk var vēlēties To, ko atnes kristus piedzimšana. Īstu, laimīgu, viengabalainu, labu dzīvi. Dzīvi kopā ar nešķiramo draugu Kristu. Tā ir Kristus dāvana- šāda dzīve.
Patiešām, otram veltīts laiks, pasēdēšana kopā, uzticēšanās un mīlestība, izjūta un ticība, ka neesi viens,- vai tas nav visskaistākais, ko varam viens otram uzdāvināt?
To visu mums dāvājis Kristus. Mēs varam dāvināt tālāk…
It kā jau nekas. Taču patiesībā viss… Viss, kas katram no mums ir vajadzīgs visvairāk!