Nosaukums: Pasakas un novelles
Autors: Elza Stērste
Izdevējs: Valters un Rapa
Gads: 1934
LPP: 191

Par grāmatu-
Grāmatā apkopotas Elzas Stērstes piecpadsmit pasakas un noveles.

Šo grāmatu saņēmu mantojumā un jau uzreiz man bija skaidrs, ka tā jādod prom- plauktā ir vietas tik cik ir un visu paturēt nav iespējams. Īpaši, ja nojausma saka, ka to gadu latvieši būs pārāk nelasāmi. Pie tam tik skolas laikā pa ausu galam dzirdētā Elza Stērste. Nav taču vērts lasīt, ne arī turēt plauktā, ja apkārt ir tik daudz labu grāmatu.

ibook.lv šī grāmat sabija kādus pāris gadus, līdz dažas dienas atpakaļ saņēmu ziņu, ka ir kāds pircējs. Tā kā pircējs Jelgavā, bet es Jūrmalā, tad sarunājām, ka sūtīšu ar pakomātu. Kamēr sūtījās vēstules ar precizējumiem, tikmēr nolēmu pašķirstīt grāmatu, kuru taisos atdot. Un iekritu. Pamatīgi. Izcila grāmata, kas neatgriezeniski mainīja manas domas par Elzu Stērsti un viņu kā pasaku teicēju.

Grāmatā ir piecpadsmit darbi- daži ir pāris lappušu garumā, daži pārdesmit, bet viņus visus vieno izcili laba valoda, izcili labi tēli un fantastiska noskaņa. Mans atklājuma prieks nepārtraukti mijās ar apbrīnu par autores spējām pasniegt savus darbus ar apbrīnojamu grāciju un izcili labu valodu, kuru bija bauda lasīt un bauda iegrimt teksta radītajā pasaulē.

Teju katrā lappusē man uznāca skumjas, ka man no šīs grāmatas jāatvadās. Vienīgais mierinājums, ka grāmata nonāks skolā un viņai būs lasītāji. Ceru, ka viņiem skolotāja spēs atklāt pilnībā Elzas Stērstes burvīgo rokrakstu un viņiem nebūs jādzīvo kā man ilgus gadus neziņā.

Katrā darbā var just autores inteliģento stilu un apbrīnojamo spēju ar dažu lappušu palīdzību ieraut lasītāju burvīgā pasaulē vai tā ir vecā Jelgava, vai Parīze, vai kāds drūms jauneklis, kurš nošāvis dzērvi. Katrs darbs ir pērle, bet ”Kurpju kalns” man iesita taisni pa saulīti– tur bija kas tāds, kas gaisam lika ilgāk palikt ārpusē. Gan jau kādam tā būs ar citu darbu no šīs grāmatas, bet noteikti būs. Viņas darbi nevar atstāt vienaldzīgus. Vismaz es nespēju iedomāties kādu, kurš lasot Veco Jelgavu neizdzīvotu to laiku un to vietu. Tas teksts bez piepūles aiznes uz to laiku un noliek starp tiem cilvēkiem. Tālāk tikai jāseko.

Lai arī man ir skumji šķirties no šīs grāmatas (nenoliedzami- bija arī brīži, kad arī teksts nedaudz iedeva skumjas), tomēr prieks par iepazīšanos ar šo autori un prieks, ka grāmatai tagad būs daudz lasītāju.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.