Uzvaras dienas zaudētājs jeb Krievijas diktatora smieklīgais gals.
/attēls ņemts no soctīkla Bluesky/ Krievijai ir viens no nozīmīgākajiem svinēšanas datumiem. Tieši svinēšanas, ne atzīmēšanas. Tam nopietni gatavojas- organizē parādes, gājienus, daudz runā un daudz rāda. Viņiem tas ir kults, kuru kopj, uztur un kuram tic. Sen jau vairs tam nav nekādas saistības ar realitāti, ja vispār tāda saistība…
Krievija nav tik varena, kā to mālē.
Plāns bija pārlieku ‘’nepiecūkāt’’ blogu ar politiski mērcētiem rakstieniem, kur tu cilvēks liksies, ja pilni portāli ar alarmistiskiem rakstieniem. Pie tam, manuprāt, pārāk alarmiskiem. Šoreiz pie vainas ir rakstiens Delfos par Nīderlandes militārās izlūkošanas dienesta ziņojumu. Īsumā, Krievija gatavojas uzbrukt NATO. Un notiks tas vien nieka 12 mēnešus pēc Ukrainas…
Pasaules negals.
Vien dažus gadus atpakaļ, es biju pārliecināts, ka dzīvoju vismierīgākajā, un vienlaikus arī visgarlaicīgākajā (pozitīvā nozīmē) laikā, kāds vien uz Zemes ir bijis. Viss ir relatīvi mierīgi- politiķi runā savu sakāmo, uzņēmēji dara savu darāmo un cilvēki dzīvo tik labi un mierīgi, kā nav dzīvojuši nekad līdz šim. Jā, kaut…
Mazliet atiet.
Labais tonis jau tomēr prasa, ka nevajag pazust no bloga pārāk ilgu laiku. Nu, vismaz prasties un ierakstīt, ka gaidāma pazušana. bet dzīvē viss notiek ne tā, kā paģēr labais tonis. Tad nu mēģināšu tagad mazliet iebērt kādu burtu blogā un pie reizes ne pārāk ieslīgt taisnošanās un solīšanās aprakstos,…
Derīguma termiņš jeb ar Mocartu par dzīvi.
Tā kā šodien vienā medicīnas iestādē vērās vaļā pieraksts pie ārstiem nākamajam gadam, tad man viss rīts pagāja tālruņa klausulē klausoties Mocarta Mazās naktsmūzikas fragmentu, kuru ik pa laikam pārtrauc ‘’visi operatori ir aizņemti, gaidīšanas laiks ... minūtes’’. Jā, ir laiks, kad jāķer koncerta un teātra izrādes, un ir laiks,…
Blūskaja gads.
Pirms pusgada aprakstīju savas tā brīža sajūtas un pārdomas pēc soctīklu rokādes. Toreiz bija plāns vēl pēc pusgada pielikt punktu tām sajūtām un pārdomām. Proti, vai būs piepildījies tas, ko cerēju no šīs maiņas saņemt. Pusgads pagājis. Īsais variants- nē, nepiepildījā jā, joprojām blūskajs ir labāks un patīkamāks tīkls, kur…
Skolotāju ieraksti kā atsevišķs literārais žanrs.
Ar visām četrām esmu par progresu un skolēnu dzīves vienkāršošanu. Mazāk grāmatu somās, vairāk interaktīvu tāfeļu, datoru, zoom, čatu grupu, online testu un mācību materiālu internetā. Tas palīdz un atvieglo mācību procesu gan skolēnam, gan atvieglo vecākiem līdzsekot šim procesam. Bet kārtējo reizi ir jāsaka ‘’bet’’. Šoreiz to ‘’bet’’ gribas…
Truluma progress.
Pirms kāda laika manas mašīnas sānos iebrauca viens paziņa. Nu, cik nu to var saukt par iebraukšanu- nedaudz pieskārās ar savas mašīnas pakaļgalu- atpakaļgaitā brauca ārā no stāvvietas un nepārliecinājās, ka tur atrodas mans auto. Labi, ka tas notika lēnām un blakus bija cilvēki, kuri uzsauca un pievērsa uzmanību, lai…
A ja nu noder?
Nesen staigāju pa savu dzimto Jūrmalu un skatos, kā visa apkārtne ir pamainījusies- jaunas mājas, jaunas mašīnas, mazāk koku, mazāk gaisa vadu, skaistākas laternas,... It kā viss pareizi un loģiski- cilvēki sākuši labāk dzīvot un līdz ar to cenšas uzlabot (gribētos teikt- novienkāršot) arī vidi sev apkārt. Ļaudis savas mājas…