Sagribējās siļķu rolmopšus. Nav ko daudz domāt- jādodas uz veikalu un jāņem ciet. It kā nekas sarežģīts- slāj gar plauktu un atrodi to, kas uzrunā (garša, cena, izskats). Mani šoreiz uzrunāja Bērzciema produkcija. Cena- 3,39eiro par 500g iepakojumu. Kilogramā tas būtu 6,78.
Mājās, atverot kārbu, acumērs uzreiz signalizēja, ka te ne tuvu nav puskilo. Tā kā acumērs ir sūda mērs (kā mans vectēvs mēdza sacīt), tad jēmu virtuves svarus un svēru i vētīju. Te vietā piebilde- to uzrakstu uz kārbas vāka, ka ”zivis ir ne mazāk kā 350g” es pamanīju vien pēc visām svēršanām un rakstīšanām (bet tam nav nozīmes, jo ne jau par kādu konkrētu ražotāju ir pretenzijas (ja nu vienīgi, ka man bija vien 320g)).

Sanāca, ka lietderīgā daļa (lasi- rolmopši) bija vien 320g un marināde 172g. Gandrīz jau bija tie norādītie 500g neto. Bet stāsts cits- ka tie 500g realitātē kļūst vien par 320g. Un cena par kilogramu ir cena arī par marinādi vai citu ‘’balastu’’. Manuprāt, tā ir pircēju maldināšana. Piemēram, ja pērc veikalā vai tirgū sveramu rolmopsi, tad tev arī iesver tos 500g. Un tu zini par ko un cik samaksā. Veikalā pie plaukta tev nav ne mazākā nojausma cik tu nopērc siļķi un cik ārā lejamo marinādi. Un cik par to samaksā.

Manā gadījumā es nenopirku vis siļķi par 6,78 eiro kilogramā, bet gan 10,59 eiro kilogramā. Piemēram, šajā veikalā (skat. attēlu zemāk) cena ir norādīta korekti- 500g neto, kur 375g ir pats rolmopsis (laikam ar sīpoliem, jo man tur tīra siļķe bija vien 320g). Un redzi arī korektu cenu par kilogramu. Uzreiz saproti cik daudz jāpērk, ja vajag, piemēram, kilogramu un cik tas kilogramā maksā.

Būtu tikai normāli, ja visos veikalos pie cenas norādītu cenu par to neto, kas tiešām ir neto.