Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra
Ulda Rozenfelda blogs
Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk
The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.
1) tā nav elektroniska uzparikte – punkti un citas mazās zīmes jāsit ar MAZĀKU spēku;
2) draudzīgs ieteikums – ieliec biezāku papīru zem drukājamā materiāla, pretējā gadījumā sasitīsi gumijas rulli un svētki beigsies;
3) ja lenta vēl kaut cik derīga, to var pāris reizes apgriezt riņķī.
Ja sit ar mazāku spēku, tad burti ir neredzami :) (laikam lentas vaina).
Par ieteikumu paldies, mēģināšu kaut ko piemērotu atrast.
Backspace strādā?
Jā, tajā uzdrukātajā tekstā jau paspēju izmantot (vārdā ”izklausīties”) :)
Oi, es ar šitādu (nu, ne gluži šitādu- mans dampis jau toreiz bija krietni vairāk retro) uzdauzīju visu diplomdarbu divos eksemplāros. Kā konstatēja mans grupasbiedrs- galvenais ir pareizi ielikt koppapīru, citādi attopies, ka viss otrais eksemplārs uzdrukāts pirmā eksemplāra otrā pusē.
Un kā ar kļūdām- daudz lapas nācās pārrakstīt?
Es pagaidām mēģinu iebraukt kā pareizi salikt rindstarpas, pirmās līnijas atkāpi, taisnu labo malu, utt. Izlaidies esmu ar tiem datoriem :)
Gadījās, gadījās. Vienu īsu sarakstiņu, cik atceros, pārsitu vismaz reizes trīs. Vienmēr kļūdījos vienā un tajā pašā vietā. Un tās malas! Diplomdarbu vajadzēja drukāt uz lapām, kurās bija reljefi iespiests rāmītis. Nācās pamatīgi rēķināt, vai kārtējam vārdam pietiks vietas rindas beigās, jo- nedo’ dies’ uzlaist uz rāmīša. Tās lapas speciāli gatavoja tikai vienā vietā Rīgā, vienā iesietuvē. Skaidrs, ka uz diplomdarbu laiku visiem vajadzēja; nemaz tā nevarēja liekus krājumus dabūt, nedrīkstēja atļauties daudz bojāt ar drukas kļūdām.
Vispār, teikšu – laba doma :) Atceros arī laikus, kad mana mamma no darba atstiepa, neatceros priekš kam tikai, arī rakstāmmašīnu – teikšu, jā – forši iemācīties uz tādas drukāt.
Starp citu, pat mūsdienās daudzi rakstnieki arī šādu uzparikti izmanto. Izklausās varbūt neticami, taču fakts.